| #24 Ļoti veci, auksti vārdi par tumsas mājīgumu un mājām |
[17. Maijs 2018|22:45] |
Krīti pār mani, Tumsa,
Klūpi, krīti man ap kaklu,
Sen neredzētā radiniece no kontinenta iekšzemes,
Kažokā, ko neviena dzīva dvēsle nevar atļauties.
Uz stacijas perona blakus stāvi,
Un auksts, un slapjš, un dārd arī.
Zinu, ir daudz skaistāk vietā tanī,
Uz kuru es nevaru, bet Tu vari. |
|
|