| #16 |
[12. Apr 2018|18:57] |
Pavasaris atnāca strauji. Es tagad spēju tikai skriet. Vakar paspēju darbu, atbraukt uz Juglu, izdzert kafiju ar L., aizbraukt uz Ķengaragu, sadarīt tur māju lietas, aiztraukties uz centru, paēst vakariņas ar J. un noskatīties Ready Player One. Filma nekam nederēja, bet mums bija labākās iedomājamās vietas un man - mans mīļākais viskijs.
Kāpēc man vajag tik daudz, visu un uzreiz? Nekas slikts nenotiek arī, ja iestājas miers. Bet man gribas visu un es pamazām sāku sadzīvot ar apziņu, ka tā tas ar mani būs, ka nemiers un ūdenszāles dzīve, nepārtrauktā kustība ir daļa manis.
Sēžu pie atvērta loga vecajās mājās un dzirdu bērnus spēlējamies pagalmā. Viņi spēlē ķerenes, grauj pa kāpnēm riteņus ar elles troksni, citureiz dauzās pa kāpņutelpu un tad man jābaras. Es jau arī pabaros. Bet pa kluso, kad tumšs, no pastaigas gar upi nākot, lecu viņu klasītes. 1-2-3-4-5-6-7-8-9-10-FINIŠS |
|
|