| #14 (kaitinoša šlagermūzika spēlē fonā) |
[11. Mar 2018|11:53] |
Atbraucu pie vecākiem paciemoties. Nedaudz slima un ļoti uzvilkta. Mani uzvelk sajuta, ka esmu nepraktiska būtne. Nedomāju par to, kā optimālāk izveidot vidi, kā pareizi saslaucīt izlietu kafiju un kā pareizi izgludināt bezgalīgu galdautu metrus uz dēļa, kas izskatās radīts blakus angārā jaunākajai raķešu tehnoloģijai.
sēžu te tā, skaistā istabā, kas pilna gaismas, un saprotu. Nav jau tā, ka man nepatiktu kārtība, veidot sev apkārt skaisto vai nokalstu rokas no ņemšanās virtuvē. Man vienkārši tās ir ļoti, ļoti sekundāras disciplīnas. Esmu aizņemta, skaisto pamanot, priecājoties, izdzīvojot. Bērnišķīgi, bet vēl nav mans laiks satraukties par pareizajiem grīdas slaucīšanas leņķiem. Kādreiz, kad man iekšā būs tāds skaists, ziedošs, rimts dārzs, tad es stādīšu sev ābeļdārzu un iekārtošu mājas. Vēl ne. |
|
|