| 7 |
[4. Feb 2018|11:50] |
Nevarēju saprast, kas tas būs, uz ko es sestdienas vakarā iešu. Randiņš? Draugu iesēdēšana? Nebija skaidrs. Bet gala beigās bija gara, gara pastaiga un sajūta par visu pasaules laiku, neticami skaists ezers, nogurušas kājas, karsts šampanietis un tā situācija, kad oficianti un apsargi laipni lūdz iet prom un man ieplešas acis, saprotot, cik vēls. Brokastīs ēdu to, ko oficiante ātri, ātri sapakoja līdzi, lai mēs beidzot ietu, un glupi smaidu.
Nu tak jauki kaut kā. |
|
|