ceturtdiena

Sasodīts!
Dzīve pirms gada bija skaistāka bet ne vieglāka.
Dzīve pirms gada bija neparedzamāka bet ne izklaidīgāka.

Galvenajā balvā- slava un cieņa.

*brīžiem gaidu kakao krūzi All Cappucino

Ceturtdien sākšu jaunu dzīvi citā pilsētā.
man patīk pilsētas. mazas pilsētas, kurās nevar apmaldīties.

un vēl- es nemāku draudzēties. nearvienu.

šodien iestājos jaunā partijā,
dabūju pa aci,
neaizgāju uz darbu un biju sašļukusi.

toties man ir daži jauni draugi.

manā ēkā atgriezās dīķsargs.

es šodien iemīlējos pavārā alkoholiķī.
mēs iesim lidināt pūķi uz dzegužkalnu. no turienes varot redzēt vecrīgu.

eh, mana fantastiskā dzīve!

zemeņu ķīselī, vasaras romānā.

nu tā vienkārši ir.
cik banāli.
gandrīz 365 dienas reiz divi tā vienkārši dien dienā pat nepaskaties [man šķiet es vakar nodzīvoju 365 dienas].
un tad vienu rītu pamosties un saproti ka nemaz neesi gulējis:
-apčīīīīīī!
-euuuu... tieši ausī!
-atvaino
-grrrrr mhrrrr... gaisa nav vispār! atver lūdzu logu.






Lasīju kādā neatceros kādā grāmatā, ka ikvienam vajagot 10 glāstus dienā.

mājās ir tik jauki.
tagad esmu saplānojusi visas nedēļas nogales līdz vasaras beigām un tas mani sajūsmina.
rīt no rīta celšos agri. cepšu omleti ar sieru, grauzdiņiem un vārīšu kafiju ar pienu.
kā man patīk ideja par šokolādes kūku?
rīt taču ir svētdiena.

šodien buktēšu džemperi, saķemmēšu bikses, izpurināšu zeķes un izgludināšu kurpes.
svarīgas personas brauks no lielas pilsētas ciemos.
un mēs ēdīsim garšīgus ēdienus un dzersim dzērienus.
un arī kabačmaizes.
eh, mana brīnišķīgā dzīve!

šovakar iešu gulēt laicīgi. ap deviņiem.
šorīt 2 stundas pirms darba attapos kaut kādā lētā krogā.
vainas apziņa.

man likās ka mana dzīve ir mazliet mainījusies. laikam nē.

es nevēlos pazaudēt nevienu savu draugu.

es tagad pazudīšu uz 3 nedēļām. dodos džungļos.
bet tāpat to nemanīs, jo manus ierakstus lasa 2 ciuvēki [nu vispār jau viens]. un es.
priecīgu jums abiem 17.jūniju!

mums ir jauns darbinieks, viņam ir 19 gadi, bet izskatās 16 [starp citu- direktores dēls] un viņs ir līdzīgs Rinaldam.
man ir jauns matu apgriezumiņš un jauns ritenītis.
un vēl man ir krelles, kurām lupinās nost krāsa.
un vēl man ir maziņš maziņš cirvītis, kuru es atstāšu Rīgā.

paldies par uzmanību, tiksimies nu jau tikai pēc 11 vasarām.

7:00 miegs
8:00 miegains prieks
9:00 smirdīga ēstuve
10:00 labsajūta
11:00- 13:00 laimīgs karstums ostā
14:00 laimīga apātija un atvadas saulesbrillēs
14:30 dzīvelīgums
15:00 lepns dzīvelīgums
15:30 apātiskas atvadas
15:32 nolemtība
15:50- 19:59 skumīgs prieks. laime.
20:00 nepacietība
23:27 nevēlams naids
23:28 pilnas ausis skaļu skaniņu
23:28- 1:45 pilnas acis domu
1:46 negaidīts miegs
... vienalga ...

šodien nodedzināju 4 ērces. vakar nokritu no koka un iekritu dubļu bedrē līdz ceļiem, noķērām 14 skrejvaboles un 1 zalkti, spēlējāmies ar formalīnu un dedzinājām skudras caur lupu.
bet tā nekas cits šajās dienās nav atgadījies.
šobrīd uz galda stāv biotopu rokasgrāmata.

un vēl es izdomāju jaunu spēli ar mērķi nepazaudēt draugu.
spēle saucās "Čau, mazā Āfrika, Latvijā ir par vienu pilsētu mazāk"

4 reiz divās dienās jautājums: Vai ar tevi var parunāt arī nopietni?

Nevienu neuztrauc, ka zeme mirst.
30 grādi maijā, 2dien sola 34 un pēc Polijas satelītradara datiem jau jūnijā būs plus 36.

Bet es šobrīd lepojos ar zilu "p" burtu, kurš tagad katru reizi lielīsies, kad atvēršu savu maku.
Paldies, Edgar :)

vakar pievakarē biju dikti dikti nikna. uz visiem, kurus satieku Rīgā. uz visiem.
vakarā mani nomierināja un ieaijāja darbā kristaps ar visādiem jaukiem zīmējumiem un stāstiem. ar jaunām idejām. pret rītu biju gatava stāties pretī iznīcinošajai pasniedzēju komisijai. es izcīniju to ko man vajadzēja- varu, spēku un respektu. kā ne kā gudra beibe.
zini ko?? es intereses pēc atbloķēju teologu. nepagāja ne 2 dienas, kad viņš mani bombardē ar vēstulēm- kāpēc tu mani ignorē.... bla bla bla ņe ņe ņe...
un es viņam pajautāju: vai ignorēšana ir sāpīgāka par naidu? viņš to uztvēra personīgi un jautāja kāpēc man pret viņu ir naids. es cietos cietos visu dienu un turpināju ignorēt. bet neizcietos.
es izdarīju noziegumu. aizgāju ciemos uz blakusdurvīm. kopā ar spožu, mazliet asinīm apkaltušu cirvi :D
un tagad viņa vairs nav. izsniga tāpat kā Marta.

šorīt ripojot ar savu ritenīti uz skolu, mani pie kluba Esentiāls notrieca debīls, smirdīgs un akls taksists.
neliela sānslīde pa Elizabetes ielu, asiņains ķermenītis un esmu dzīva. bet tas po. galvenais, ka mans divriepu draudziņš ir sveiks un vesels, neliela tehniskā apkope man un viņam un ripinām tālāk!
a vot tas taksists gan ir sūdelīgs kroplis, bļe. citu vārdu nav.
varbūt šovakar mani rādīs degpunktā vai g-punktā vai panorāmā. :D
ak, mana brīnišķīgā dzīve.

man ir pārliecība, ka visa nauda ir jānodzer

Pēteris Ļaunums tomēr bija noslēpies visdziļākajā stūrī un izlīda klusi klusi ārā. un izdarīja mākslīgo elpināšanu Sanitai Atriebībai.
šamējie atdzima ar divkāršu spēku un atnāca ciemos un atkal kļuva par draugiem.
es nolīdzināšu ikvienu, kas traucēs man mierīgi dusēt, taisīt plakātus, strādāt un apgalvot, ka esmu lezbiete, alkoholiķe, narkomāne un izvirtusi kuce un ne jau parasta bet garīgi nelīdzsvarota.
un šovakar šie abi izdomājuši uzspēlēt ūdenspolo ar maniem iekšējiem orgāniem.

varbūt nopirkt izkapti un nocirst viņiem galvas?

eu, a kā ir iemīlēties sevī?