ceturtdiena

dažreiz kad šķiet ka viss ir labi, un ka tūlīt tūlīt notiks kā esi iecerējis, tu atduries pret sūdainu atklāsmi, ka patiesībā viss ir pilnīgi sadirsts. tik cik var un vairāk nemaz nevar.
man tā tagad ir. un man vairs nav nekā. es ceru, ka ne- ilgi.
tā nemaz nedrīkst būt.
atkal aprīlī.
saņemies!

es lasīju, ka it kā visi cilvēki vienmēr stāv lielā pūlī un visi ir kurli. viņi stāv un izkliedz savas sāpes bet neviens to nedzird.
ej atpakaļ gultā!

man pēdējā laikā šķiet, ka man sirds vietā ir jāņogu želeja, nu tā kā galerts.
un man šķiet esmu mazliet laimīga, tas nekas, ka mamma mani nesaprot, toties tētis uzdāvināja padomju laika tālskati.
tagad caurām naktīm un dienām ķīķerēšu, kas notiek narkomānu miteklī un baložu uzvedību uz Albertielas namu jumtiem.
mājās aizbraukt nemaz nav tik slikti- vienmēr ir uzradušās jaunas lietas un vecās pazudušas, kaut gan tagad ir sajūta, ka tās vairs nav MANAS mājas.

es gaidu 14.aprīli, 22.aprīli, 3.maiju un 10.jūniju.
cik stulbi ir ko gaidīt.

solīts makā kakā.
atkal brīvdienās jāstrādā.
stulbā vadība, ejiet dirst, es sniedzu atlūgumu.

ko tad lai citu es te rakstu?

nimfomāne ir atradusi savu nākamo upuri 3.stāvā.
sīkāka informācija- pie manis .
eh...

man galīgi nepatīk, ja piesavinās manus teikumus bez punktiem.
bet izrādās, ka cubas alus patiesībā ir converse alus ;)
šodien būšu Kalnciema ielā.

vēl 5 stundas un tad es peldēšu mājās.
beidzot beidzot mājās.
3 nedēļas gaidīju, kad tikšu mājās.
apdomāšu savus turpmākos plānus un uzkulšu tomātu uzpūteni.

man patīk Berimora kino un pelēkas jakas.

dabūju!!!
juhuhūūūū!!!

mjūz.

pēc divu stundu nīkšanas nīkuļu rindā pēc piecpadsmitās kartiņas nokļuvu alus sētā, izdzēru vienu brīnumdziru, pēc tam attapos kubas bāra pagrabkrēslā pie divām tukšām glāzēm; šeku reku vakars klāt un uzdzert vēl pa alum uz vienīgā šīsdienas ēdiena mūku cellē rozena ielā mani mudināja sagatavoties izrādei. Tad vel mazliet burbuļdziras un esmu nobriedusi.
Nospēleju savu lomu godam, applausi gan nebija.
Ir uzdevums- it kā esot tads Bondars Maskavas ielā, kas pa lētu naudu var izkārtot visu ko :D Vecrīgas vairs nav! :D

kā man gribās tev izstāstīt kā es lieku saviem drauģeļiem jukt prātā.

Kaspar? Tās nebija pēdējās paslēpes.

Labrīt, kasete!

Izgludināju 6 palagus un 6 pārvalkus. Kļuva karsti no gludekļa tvaika un es atbrīvojos no dažiem drēbes gabaliem, aizmirstot, ka logiem nav žalūziju. bet kurš gan šajā diennakts stundā vērtos svešā logā ar vēlmi ieraudzīt gultas veļu gludinošu paralīzi? pfff... [atelsa]
kā mani šis darbs ir novedis. pats vainīgs, varēs skumt apaļās telpas stūrī bez manis.
ja es varētu dzīvot spoku mājā, tad man būtu jābaidās katru nakti. aiz lielajām durvīm būtu visādas jaukiņas skaņas un es caurām naktīm būtu nomodā.
manuprāt četrreiz četri metri lielu un divus metrus dziļu bedri var izrakt trīsarpus stundās. un lasīju, ka visvieglāk rakt trūdaini kūdrainā velēnu podzolaugsnē uz smilts cilmieža.

Tās ir visas manas šīrīta domas. Pārējās ir noglabātas krītiņu kastītē.
[eju meklēt]

turpmāk vairs neļaušu savām rokām skart plaukšķenes, jo negribu katrreiz pirk jaunas jakas tikai dēļ savas tizlās pusparalizētās rokas.
Jupis rāvis! aptiekas, aptiekas, aptiekas.
Nopirku zemi. Vīlandē. piecdesmit četri kilometri no Tartu. celšu koka villu.
Un šoreiz viss nebeigsies nesācies. Žļurkšķis un pļurkšķis un piečurātas bikses.

šodien nopirkšu klepus zāles. vienkārši vajag.

tās ir Endija kedas, uz kurām ir rakstīts: I [love] Dita, I [love] Cuba.
Dita ir no Talsiem un viņa visiem patīk.

šonakt esmu billy talent ielenkumā. Endijs atsūtīja. ir nav ir??? nez, tur ir jāskatās.
šonakt jaukiņi parunājām, viņš mani pat uzaicināja uz romantisko randiņu draugos. nu jā, apstiprināju, tagad jūtos salda beibe.
Patiesībā viņš nemaz nav kārtējais upuris.
Aizvakar ar plaukšķeni saspridzināju viņa jaku, tagad nevaru rādīties Buļļos 17 dekādes. [cik tas ir, es nezinu].
Vakarā bij atbraukuši k-biedri. man laikam ir pilnīgi pohuj ka nebiju viesmīlīga un aizsūtīju viņus dirst, mana istaba ir pārak izlutināta lai uzņemtu smieklu, skābā vīna, brendija un mauku dvaku.
Es gaidīju šo dienu, kad varēšu viņus pazemot kā viņi to ir darījuši.

[es gribētu viņus apbedīt Alūksnes kapličā]

šonedēļ tiku iesūkta zvaigznīšu alus pudelē un nosēdēju tur visu nedēļu, šodien paņēmu norāvu sev kāju, nodīrāju ādu un ar kauliņu dinkš dankš pārsitu stikliņu. nu esmu laukā un dziedu atkal: kājas mazgāšu es rīt, alu dzeršu šodien!
un dzīvo tik cepuri kuldams
un ar mēli muldams!
un plauktā mirgo 26 zvaigznītes.


un arī mani kursabiedri sāk domāt ka lietoju par daudz medikamentus.
bet es tikai ielienu, izlienu, ielienu, izlienu un izliekos par garīgi nelīdzsvarotu beibi.

ir uzdevums!
Paralīze jo dienas jo kļūst ļaunāka.
Atslēgu piekariņi kļūst arvien mazāk.
Bet spēks arvien vairāk.
Kas notiks kas notiks kad Paralīze drīz kļūs par Latvijas lepnumu 2007? [jā, piedod, ka atņemu tev šo titulu]
Izsvēpēšu savu atriebības un varas kāri.

uhuhuhuuuu!!!!

viss sākās ceturtdien [tā zīmīgi, ne?] un beigsies rīt no rīta. esi sveicināta, mazā Āfrika! pavisam apsalis un nošņurcis. DC , klaji meli par cukuriņu, izcila papīra kvalitāte un DOR BLU mērce bez DOR BLU. sssasodīts! es tikai dēļ tā vien aizsūtīju oficianti pēc kartupeļu pankūkām, kuras es zināju, ka būs vidū neizceptas!!!! :@
mēs nopirkām greifrūtu sulu un protams arī zvaigznīšu alu, lai varētu aizpildīt plaukta robus.
bija klepus tāpēc iedzērām zāles un 4 stundas pavadījām nomodā, jo aizgājām uz atrakciju parku pabraukāties ar karuseļiem. es tēloju blusainu kuci un kasīju savu nabaga ķermenīti, uz kura tagad ir sarkanas nedzīstošas vātis.
kad atgriezāmies, uzbūvējām māju ar ovālām durvīm. miega lavīna pār mums gāzās tik ļoti, ka nebij pat spēka un vēlmes [vismaz man] turpināt slieku spēli vai uzsākt kaķēnu spēli. eh.
man šķiet, ka mēs pamodāmies vienlaicīgi. un jutos izgulējusies.
mūsu mīlas trijstūris atdzima atkal pie operas.
un likās, ka atkal ir oktobris novembris decembris.

piedod, kuce, ka ienīstu tevi tagad no visas savas ļaunās sirds. tu vēl to nezini bet es tevi sabradāšu ar saviem dzelzs zābakiem maigi un nesāpīgi un tu neko iespējams nenojautīsi tikai kādu dienu sajutīsi kā tārpi tevis sāks ēst un tu nespēsi vairs ļaunu darīt, ļaunu sacīt un uz ļauniem darbiem citus pavedināt.
tu pūsi pašas raktā kapā un tavu līķīti es samalšu starp tavas pašas zobiem.
man tiešām žēl, ka tu nesagaidīsi savu divdesmito dzimšanas dienu.
es laikam atkārtošos tagad bet tu esi izdarījusi tikai vienu kļūdu- tu piedzimi.

paldies par uzmanību.
es nebiju gaidījusi tik aizraujošu notikumu pavērsienu.

izslēdz velrreiz telefonu uz 12 diennaktīm, nospied "delete" visos iespējamos portālos, kur esi ievirtualizējies un es tiešām nekad vairs neatcerēšos ka reiz bija tāds āfrikanis no Talsiem.
šodien biju lidostā, satiku jauku onkuli, kurš brauca uz Monblānu ar savu dēlu kāpt kalnā. es viņu precēšu jo viņam bija jaukiņi un dzīvelīgi tunelīši ausīs.

šodien es jūtos pavisam savādāk. jaunā direktore man sāk tracināt arvien vairāk un vairāk. viņa smēķē 4 reizes dienā un rausta mani uz visām pusēm un apkrauj ar darbiem, kurus neviens cits šeit neprot veikt. Gaidāms amata paaugstinājums. varbūt man piešķirs arī ādas krēslu un 12 miļļjonu collu televizoru. visi tie sūdi kas man ir apkārt šeit lejā 1.stāvā izsūc no manis jebkādas spējas kaut nedaudz loģiski domāt un darba diena man paiet cepoties un domājot par to kā demobilizēt tos kas stāv aiz betona sienas un biroja telpā. Būs sapulce, tad arī pateikšu ko domāju. Bet toties tagad es guļu 2.stāvā, jo tad es redzu sapņus.

re, es arī tādu emo bildi uztaisīju. jauki. feini. es šodien nomiru 4 reizes. aizgāju satiku savus draugus, nē, tie pat nav draugi jo viņi mani nemīl. neviens mani nemīl. un mēs mirām kopā. Linda man uzdāvināja jaunu žileti, es varēšu tagad vērot kā asinis rit pār maniem stumbeņiem. neviens mani vēljoprojām nemīl. feini. man laikam jātaisa operācija jo man galva nepārtraukti šķībi stāv- nu tā, uz vienu pusi saliekta. un vēl man ļoti patīk sevi fotogrāfēt no augšas bet es nevienu bildi nelikšu jo negribu lai Linda apvainotos. rītdien es krāsošu melnus matus un nopirkšu svītrainas zeķubikses. jauki. vēl es izduršu mēlē fīrsiņu [ta to sauc mana vecmāmiņa, kura arī mani laikam nemīl].

-nē, laikam tas viss ir par daudz. man vēljoprojām pietrūkst jūsu abu sabiedrības-

es zināju ka lezbietes tagad ir modē. man arī viena tāda ir, ar kuru rotaļājamies ar spilveniem un naktī sēžam uz palodzes, smēķējot un skatoties melnbaltas filmas uz pretējās mājas. un es viņai stāstu kā agrāk bučojos ar svešiem puikām, kuriem pašiem savs biezenis tagad- cits sēž ādas krēslā, cits pamet Latviju, cits turpina visu hārdkorizēt :) es pagriežos un pakasu dibenu. he! bet mēs paceļam galvas un ar šķelmīgu smīnu turpinām spēlēt šo spēli.
bet tagad es ēdu mandeles un dzeru upeņu sulu un domāju ka man nedaudz petrūkst svešais puika.