Iz Centa dzīves

Šodiena ir vispār jauka. >< No rīta viss kā nākas, pieceļos, pabaroju vistas. Arī Smirdulīte uzbruka, ierastā rīta rutīna. Bet obligāti kādam ir jāizjauc mans miers un darbi ko es daru. Es pat paēdu brokastis kopā ar visiem, protams, izņemot omi. Ceptas olas ar sviestmaizēm - ierastais ēdiens, kas man sagādā baudu.
Ok, atgriežos no kūts, dzirdu kāds mauj, no sākuma domāju, ka kāda govs atrāvusies, bet nē, vecmāte kauc kā bullis riesta laikā
-Man kaut kas iekoda. ĀĀĀĀĀĀ- Es zinu, ka viņa ir tikai vecs cilvēks, bet nu ar šādu balsi viņa varētu iet uz mūsu skolu bērnus baidīt, diemžēl operā viņai netikt. Es jau gribēju fiksi izlavīties ārā, bet stulbā muca laikam pamanīja mani un tik bļauj lai nāku viņu glābt. Es aizeju, viņa saka, ka kaut kas kož labās ciskas iekšpusē, viņa paver savu stinky kājstarpi, es knapi turos, tik redzu, ka uz krēsla kaut kas brūns. Uzreiz saprotu, kuce izdomājusi jaunu ieganstu, lai viņu kāds apmazgātu, kad gadās šmuce, pēdējoreiz māte kārtīgi nolamāja un teica, lai pati beržot savas ģenitālijas. Es teicu, ka aiziešu pēc birstes (tā stāv kūtī, lai nesmird).
-Labi, dēliņ, tikai pasteidzies- Un šamā vēl iedomājas mēģināt mīļi pasmaidīt, stulbene, nesaprot, ka pusnopuvušus zobus un zaļas smaganas rādot nevienam tas neliksies mīlīgi?
-Es tūliņ būšu, esmu kā vējš!- Es ātri izskrēju no mājas, un jā, neatgriezos. Arī iekšā mājā ilgi negāju, ja nu viņai piemeties pļūtāmais un viņa man šauj. Bet ejot gar smirdules istabas logu varēja dzirdēt kā viņa kauc.
Jāaiziet vēl uz skolu pēc liecības, es to aizmirsu. Tikai stulbi, ka līs, bet man ir jauns lietusmētelis. :)