|
19. Sep 2014|10:14 |
kaut kā skriešanas lietas ir aizgājušas slikti.
un kā jau pie daudzām lietām vainīga ir nekomunicēšana.
bet, cik man izskatās, tā tas arī turpināsies.
Turklāt man ir piedzītas kājas. Un zema motivācija, kas nav pareizi. Absolūti nav pareizi. Tāpat kā nav pareizi "no pain, no gain". Ir jābūt skaidram kāpēc kas tiek darīts.
Mans pēdējo treniņu paaugstinātais pulss nav pareizs.
Tā kā diezgan skaidrs, ka nekas spožs, diemžēl, nebūs.
"Iznīcina uzticēšanos. Izmežģī ticību." diemžēl.
Kad saule no rīta kāpj debesīs, pasaki briesmīgo vārdu „diemžēl”, un tā, zenītā netikusi, norietēs.
Tā tas tagad turpināsies vēl vienu nedēļu līdz 28.09. Tad būs kaut kāds rezultāts. Kas briesmīgākais - par to nebūs prieks. Tāpēc notiekošais nav pareizi. Par to nav (vairs) prieks. Ir valdoša vienaldzība.
Vai no sliktuma būs trauma vai nebūs, to skatīsies. Arī šāda apjoma ātruma darbs, bet pietiekamām blakus ie at un vingr daļām nav pareizi.
Tad vēl būs prieku nenesošs stundas skrējiens. Viss prieku nenesošs. Nepareizi notikušas lietas. Bet to nevarēja zināt nepamēģinājis. Tagad zināšu.
Alternatīva ir/bija darboties uz savu galvu. Ar savu galvu un savu rumpi. Tad arī būtu galvenais, prieks par padarīto. Kaut arī varbūt iztrūktu rezultāts.
Stāvot (balstoties) sāp labais celis. |
|