|
18. Jan 2014|19:44 |
kamēr L bija LV dg bija samērā tukša.
tagad uznācis tukšums. No kā? Apmulsums? Rutīna?
Sākās ar grāmatu nelasīšanu un nu jau arī nedomāšanu?
Tāda sajūta, ka vajag KUR tiekties. Tā jau i, skiešanas mērķi nav uzstādīti. Slinkums ņēmis virsroku. Tikai domas, pamatā par ultrām. Cēsu (84km). Laulasmaas (210km). Esmu gatavs? Vecgada vakars parādīja, ka pirmais šāds skrējiens prasa pusmēnesi, lai saites nostātos atpakaļ vietās. Atceros viena pieredzējuša skrējējvīra no Ogres puses tekstus par 100tniekiem. Ka pēc pirmā, knapi mājās pārradies, bet pēc otrā jau nākamajā dienā skrējis. Tā jau laikam ir. (ar šo visu es tagad sevi iedrošinu uz augstāk minētajiem skrējieniem).
Vēl sevi mierinu, ka nav jau jānoskrien viss 210km. Jau domāju kurā brīdī gribēsies gulēt to 36h laikā. Varbūt negribēsies?
Tenisā, karatē mērķu nav.
Privdzīvē? Vai tiešām vai tiešām vai tiešām es muldēšu rindiņām ciešām? (K.D.) Tur jau viens nav darītājs.
Darbdzīvē? Atkal tukša bilde. Kas ir, ir. Kas būs? |
|