| domāju |
28. Sep 2013|19:49 |
domāt jau nav kaitīgi. dažādas domas.
un tad ir tie cilvēki apkārt. Ar savējām.
Domāju, ka liela satraukšanās ir... kaitē.
vēl man patīk domāt: "ja tu nezini visu, tu nezini neko un tu nezini visu" vai arī zini. smaidīt man patīk.
Ir prātā tās daudzās ļaužu bēdas. Dēļ pāris pašķirtiem portāliem un arī savādāk. Tās salīdzinu ar raizēm ikdienišķajām un paliek skumji.
Gribas ko labot, bet tad. Es to neatceros, bet jauki būtu atcerēties, ka priekš labošanas viss ir pa rokai. Gan tas, kas jālabo, gan tas ar ko.
Un kad rāda uz otru ar pirkstu, tad četri skatās uz pašu.
Labas dziesmas šodien skan pa radio.
Cilvēki visu kaut ko iedomājas. Sapņo nomodā. "un es kā uzticīgais draugs bimboju tai līdz". No manām domām tagad būtu labi atšķirt dzīves apnikumu, bet tāds ir piezadzies. Tikai atceros atcerēties - neņemt pārāk nopietni šo padarīšanu. Šo "zvaigžnu putekļu" padarīšanu.
Man patīk, un emocijām pilns liekas teksts: CHOCOLATE - if it makes you happy, EAT IT! And if it doesn`t... give it to ME! (:
Tātad. Nav tāda lieta, kā tumsas mazināšana. Ir tikai gaismas vairošana.
///čik, čik nākošais
ja es izdalītu TĒMU, kā biju sācis, tad šī būtu par zinātniskajiem pamatiem. Par izpētīto par cilvēka, jeb kopienu attiecībām. Kas ir pamatots un ar ko. Gan jau tas saistīts ar apriņķošanās perspektīvu. Klāt - kas pienākas, kā nenākas. Tikums. Tādi svešvārdi. Parasti uzpūsti vairāk kā ir, jo nesaprasti.
Prātā aust dažādas dzirdētas frāzes, bet kopā nesienas. Kāds ir virsuzdevums? (man jau tā filozofiskā kaite pajautāt "kādā līmenī virsuzdevums" un pārāk ātri teikt, ka neko principā uzzināt nevar). Vienā līmenī tā ir sevis tālāk nodošana ar mazajām kopijām. Citā līmenī sevis saprašana. Vajadzētu gan saprast, ka viens otram netraucē, tāpēc jau tie ir dažādi līmeņi, ka no augšas skatoties izskatās, ka notiek vienā telpas punktā.
Nesen Vlac Goldbergs runājās pa swh un pieminēja filmu Dzīvība. Tā ir viena, ko vajadzētu noskatīties atkārtoti. |
|