| nogurums pēc pr pirms atvaļinājuma |
23. Sep 2013|19:48 |
apnīku rakstīt to detalizēto atskaiti.
Tagad sāp.
Darba dienas beigās, montējot gultu notupstoties uz labās kājas tā spalgi iesāpējās. Joprojām sāp. Vai tu zini, kas ir krūmu tēja?
Gan jau tā bija jānotiek (ka savainoju kāju, lai šodien netrakotu). Sliktā ziņa ir tā, ka apziņa ar zemapziņu nedraudzējās. Ja draudzētos, es pats piebremzētu.
Lai es šovakar neietu uz skriešanas treniņu, tenisu, jūru. To visu dienu pēc PR 5km - 18:37.
Tāpēc tagad ēdu pankūkas ar āboliem, nutellu, čipsus, našķojos un drīz jau gulēt. Ar vieglu nožēlu, par šodien nepaveikto fiziskajās aktivitātēs.
Bet nevajag nožēlot, vajag pieņemt.
Ir iestājies krahs ar prioritāšu izvērtēšanu. Tā nejēdzīgi. Jo dzīve vienkāršāka, jo... Labāk? Laikam tā.
Tagad sarežģījumi pa daudz, smadzene izmežģīta un joprojām pats nesaprotu, ko gribu.
Doma par palikšanu siltajās zemēs laikam jau pašam priekš sevis neakceptējās. Kāpēc? Nemāku uztaustit argumentus. Nezinu, vai izplatitais "hēhēē, tev vienkārši bail" ir vietā.
Cilvēki apkārt šņaukājas. Es negribu. Kas jādara? Jāturpina mēreni skriet.
Manī grib mosties radikālie noskaņojumi. Es nelabošu noskrien bloga ierakstu. Ņem, kāds ir. Lai Mošķis iet ieskrieties, ja negrib, lai nepublicē. Es nesaku, ka ieraksts ir baigi labais. Es saku, ka man nav spēka/laika viņu vairāk apčubināt. Ja nebūs šitāds, nebūs nekāds.
Laikam... šo dienasgrāmatu laikam lasa tikai viena mazliet skrējēja, kas nelasa noskrien.lv (šoreiz ne s) :)
Tā kā dotajā bridī mans smaids, lai atpūšas. |
|