|
8. Sep 2013|11:49 |
pa naktīm esmu sācis mosties, nu jau diezgan regulāri, lai padomātu, kāpēc tā?
Saskatīšu labo, ir svētdiena, nav kur triekties. Gribēties gribējās visu, vai vismaz tenisu un peldēšanu. Bet tad sevi nomierināju "kuš, kuš" Tas satraukums iekšējais. lai atpūšas. Un modinātājs paralēli neaizmigšanai naktī tika pārregulēts no 6:15 uz 6:30, tad uz 7:30. Modināja, pagulšņāju un cēlos.
Tagad man apņēmīgi jācenšas vismaz 2-3 nedēļas vingrot no rītiem, nu - apļot locītavas. Lai slava taisnam (pareizam) mugurkaulam!
Bet Sandrai rakstīju, ka vakardiena bija lieliska diena pēdējai dzīves dienai. Un diena pēc Valmieras arī tāda būtu.
Pažēlojos Agy, ka nākam sestdien darbs, svētdien turp, atpakaļ un skriešana Valmierā, pirmdien 24h. Jautāja vai izdzīvošot. Teicu, ja ne, tad laipni aicinu uz bērēm. Priecāšos redzēt. Un vecāki arī priecāsies redzēt. Melni, viņa sak.
ŗōķēņŗōļš |
|