| saules gaisma |
7. Sep 2013|09:23 |
grūto dienu vidū, vai otrā pusē. Vai arī galu vēl neredz. Neinteresanti bez brīvdienām.
Tā aptuveni, rupji runājot, šo varētu saukt par 7. darbdienu un vēl 3 priekšā. Žēli.
kam par godu? Muļķībai vai kaut kam cēlākam? :)
Tad, varbūt, būs viena brīvdiena un atkal 6 darbdienas. Otrais mēnesis tāds, ir aizdoma, ka trešo tādu es vairs negribu. Ja tik ne mana nožēlojamā neizlēmiba. ehh. stūlbi.
Gaišais stariņš ir jauna pieredze, pieredze, ko varbūt man gribējās pamēģināt.
Mamma visu bremzē, arī kropli. Tāpēc tagad neesmu tenisā, bet te. Laupīts prieks.
Jap, vārdsakot darbs 70h nedēļā dzēš smaidu no manas sejas. Kaut ari darbs nav grūts. Un to visu iztērēju vienā vienu stundu ilgā vizītē pie dakteres. 70,- lati. Stilīgi.
Tāpēc ne griba, ne spēks domāt par šaušanas treniņiem.
Par kursiem arī negribu domāt.
Par ceļojumu prom no ši visa? Nu ja, tas tuvojas.
Re, nepietiek spēka pat par skriešanu uzrakstīt.
Un kontā 16,- lati :)
Cik neparedzama un mainīga dzīve. No rīta domāju, ka smaids uz laiku man atņemts. Tagad tas no sejas nenoiet. Paldies noskrieniešiem. Tā, ka šobrīd gandrīz pat aizmirstas, ka bija darbdiena.
Ar lielu intetresi uzklausīju Artūro stāstu par 54h līdz Šamonī. Cerams M. nežagojas, jo bez pieminēšanas nekādi.
Pēc 16tiem vienā vīlē caur veikalu un Mošķi uz dzīvokli, pārģērbties un skriet. Paralēli pie auss klausule ar L. Pa taciņām līdz uzrakstam LIEPĀJA, foto, zvans Agy un skrienam pa pludmali atpakaļ. Ar Arturo nopeldamies, lielisks ūdens. Gribu vēl.
Dzīvoklī pārģērbjmies, Kgan Mošķis ne. Kartupelī]ši ar piparmētru tēju dzīvoklī, Hesītī mega komplektiņš. Autoosta ar meiteni ar garām "kompresijas zeķēm" un sakrāsotu blondīni, kā ari vīru ar kaķi kastē, kurš šķiet palika ārpus autobusa. Tad uz kortiem, kur vēl Agy spēlē, spēlējam visi. Runājamies un pa mājām.
Smaids nenoiet. |
|