|
15. Aug 2013|20:11 |
mīcīt sviesta cibu ir interesanti.
sastopu vienu pēc otras radnieciskās dvēseles no ārpuszemes civilizācijām.
sickboy, piem.
http://klab.lv/users/mufs/239517.html
Lasu par lauztassirdiselvē, atceros par interesi uz pašnāvības vēstulēm. Šķiet agrāk nebija šāds ieraksts vai arī tagad veiksmīgāk atradu: http://en.wikipedia.org/wiki/Suicide_note
laikam, jo agrāk meklēju pēc letters, paldies attīstījušamies gūglim.
ceļojuma piezīmes http://klab.lv/users/magnesia/
visa kā ir tik daudz, kad atver acis. Nu labi, nemānīšu sevi, ne jau acu atvēršana ir pie vainas. Vārdu sakot tagad raksta, atveras.
Lai viņiem labi, man ar nav slikti.
Dažu personāžu sakarā jau kādu laiku domāju par rāmjiem, būri, kādā cilvēki dzīvo. Viņi domās norobežojušies, tad sitas kā mušas pret stiklu. Kamēr ja atveras, tad uzzied kā ziedi. Pašam sevi grūti ieraudzīt. Krampīšiem vajadzētu būt. Nē, krampīši noteikti ir.
http://klab.lv/users/ancha_ance/
"Cik švaki mēs viens par otru zinām,
Sirds sirdij ir kā džungļu mežs.
Šķiet visus noslēpumus minam,
Bet rādās daudz, kas bija vēl svešs
Es jūtu sāpi savās krūtīs, bet otram iekšā akmens ciets.
Un uzminēt ir tiešām grūti, ja dvēsele bēdās klusu cieš.
Te pēk''sni nogrand tā kā pērkons, kā zibens plaiksnās debesīs
Un apgaismības mieklis seko:
šis cilvēks cieš, šis cilvēks mīl!"
https://www.youtube.com/watch?v=TIAeju3S1Lo
Tik līdzīgi "cik mēs viens par otru zinām, maz, pavisam maz"
un ~"ir tādi cilvēki sirds dziļi, dziļi."
Man ir tāda svētība, dieva vēlība. Tās mājas, kas saistas tikai ar labu.
Latvijas vēsture tv raidijumos, jūtūbē, ērti.
XX GADSIMTS. POST SCRIPTUM 15.sērija (1985-1986)
.. |
|