| par gribēšanu nevietā |
12. Jun 2013|23:30 |
Kur smieklu upēs varavīksne plūst. PV
Sveika mana uzņēmīgā.
Esmu šeit lai žēlotos.
šajā želejas pasaulē.
Domāju, ko teiktu, atbildētu, ja man uzdotu jautājumus. Laikam šāds vingrinājums jāpiekopj, ja nav kas uzdod jautājumus.
Vecais teikt=ietekmēt joprojām spēkā. Tad ko kā un kāpēc gribu ietekmēt?
Nākamais dziļais jautājums arī vecs. Kas ir tas gribētājs, tas "es"
Pareizā atbilde - nav tāda es. Bet tas ir sīki jāpaskaidro, savādāk liekas ka ir taču! nav pamācību rokasgrāmata klāt.
you are me and i am you and we are all together. dzied bītli.
"jo nekad jau nav tā ka nekā nav".
tā pāreja no gribēšanas uz būšanu. ak kā to gribās.
bet gribēt nedrīkst. tas tas paradokss, dabon tas, kurš necīnās.
Kāpēc tāda netaisnība. Ka stāvi blakus, bet neredzi? Tik tuvu paradoksam, cik tuvu suns savai astei. Un tomēr suns ķer savu asti.
Pēkšņi viss ir tavs. Tā taču bija tāda gribēšana. Dabūt. Un te - ir.
Bet pagaidā turpināš sevi mānīt, ka nav.
žēlojos.
varbūt nevajadzēja publiski, jo murdziņš. |
|