| trkš |
3. Maijs 2013|22:54 |
sastrēgumi
kad kaut kur gribas tik dikti, ka apkārt apiet nevarēja.
pakaļdzīšanās
kurš kuram un kāpēc?
kādā līmenī noticēt būšanai
par ko cīnīties tajā?
varbūt saprast līdz galam?
bet tikmēr?
viss ir tepat, atceries :) neaizmirsti :)
Bet...
Ja Tev ceļš tāļš ejams.
Es ar tevi nesasienos.
Bet neatvados?
Tā patikšana uz laiku.
Labāk labāk. Savādāk.
Būšana ir tik tuvu. Ka pasmaidīt gribas.
Tomēr tapšana
.
.
un kaitina otrā tas, kas nepatīk sevī
kāda nākamā metastāze/pārvērtība?
labi atceros, no kā nāk "pats izvēlējies" un atvasinātais savvaļas augs.
"dārzenis" būtu pēc atskaņām, bet
Pārāk ilgi vienā fāzē ir neveselīgi. Pat ja cilvēks nemainās.
Tikai iedomas? Šodien radio par iedomu dabu bij`. Nepierakstīj`u.
Par laiku kad brīvāks pat nezinu. Jāpiespiežas uzcept vien rakstāmgabalu. Un te es nedomāju rakstu priekš noskriena. Bet to ar jāpagūst. Vvs iedvesmvilns nu ir garām. Valda domas par aizbraucēju un palicēju. Kā praktiski un emocionāli mainīsies garastāvoklis un sadzīve. Brīvības baudīšana un .. raudāšana. (šai vakarā viss tāds atskanīgs, dēļ Ziedoņa.)
ne jau nejauši uzrakstījies "metastāze" tā vietā lai būtu "metafāze". Dalīšanās.
No vienas puses žēl noskrieniešu amatieru kļūdas un tad negūtoos rezultātus vai gūtos savainojumus.
no otras, tur jau citi principi darbojas. Tur vairāk tā darbošanās, ne rezultāt laika izteiksmē.
Kad/ja pienāks laiks, kad skriešana kļūs masveidīgāka, un parādīsies vēl pa kādam prātīgam trenerim vairāk, tad varbūt arī vairāk prātīgas informācijas būs, Kas no kā rodas. |
|