|
7. Feb 2013|18:34 |
Tā nu ir. Nevaru iepriecināt. Man iet labi.
Man ir dzīve, tāpēc šeit neparādos.
Vai domāšana apstājās ja to nepieraksta? Kā kuram?
Bez dzīves es arī joprojām sportoju un eju uz darbu.
Darbs mani nogurdina, tā plānojās būt līdz aprīlim. Tad vieglāks postenis (mazāka alga).
Teniss jauks, ja atkal ko sevī izlaboju, ritms, etapi.
Skriešana reta. janv82km.
Karatē arī rets, tik lēnām uz priekšu. Ja nu reiz kādā gaišā naktī. Dzeltens kimono.
Šaušanā esmu paškritisks un neko lieku nedaru. Vegetēju. Daži nāk.
Futbols sanāca vienreiz tenisa vietā, labi, svīstoši, bet traumatiski.
Baznīca mani neapbižo, es to arī ne.
Un tad ir tā dzīve, par ko netiek stāstīts. kopdzīve. |
|