| Atslēgu vajag? |
28. Jan 2013|05:52 |
Izlasīju "jaunās gaismas" pēdējo mēnesi.
Raisa daudz domu.
Kāpēc gandrīz neko vairs nerakstu zem atslēgas? Jo nerakstu personīgas lietas? Par citiem personiskais arī būtu liekams zem atslēgas? Vai arī "mana ciba - ko gribu, to rakstu"
[metalurgs šausmīgi smird] rekonstrukcija nepalīdzēja. Šādā aspektā labi (ka viņa vairs nedzīvo Liepājā, nav jāelpo šis viss). Atceros sarunu, neatceros vai tad strādāju LM. Laikam ne.
Šķiet/ laikam kopš tā laika esmu palicis sliktāks, ja jau sācis strādāt šajā ļaunajā uzņēmumā. Un kolēģim taisnība, šeit sēžot sāk sāpēt galva.
Esmu pārāk augstās domās par sevi. Domāju, ka esmu daļa no pagātnes, kas 'izgaismota'.
Kopumā... Kaut kā saites ar ezotēriskiem cilvēkiem man aizgājušas ciet. [prātā ienāk: pasmaidi un pasaule pasmaidīs tev]
Nezinu kādāku dzīvi esmu sācis dzīvot, gan jau ka neapzinātāku.bet kaut kāda mazā laimīte man ir. Takš pat meitene. Par ko gan šodien spriests, ka ne gluži mīlestība no viņas puses. Kas no manas puses? Es priecājos par katru mirkli kopā. Uztveru kā dāvanu. Jo agrāk dzīvoju un likās "ja nav ta nav" ja nav lemts, tad jāiztiek.
Kāpēc p ar a nedraudzējas? Kāpēc a lieto l vārdus? Kā es tur gadījos pa vidu un kas mūs saistīja iepr.dz.?
Mana filosofija - ir līmenis, kurā viss ir tā, kā tam jābūt. Un tas ir visaugstākais līmenis. Ārpuslaika. Par šo gan visas attīstībā esošās būtnes dumpojas. Bet man ar viņām nav jāstrīdās. Jo tas, ko viņas dara ir pareizi. Jo nepareizi nemaz nav iespējams.
Turpinam dzīvot laikā. Līdz nākošai reizei! |
|