|
20. Sep 2012|15:01 |
izbaudu savu slimību.
uz tenisu neeju, neeju skriet.
Guļu visu dienu. Vakarā hokejs sargājams, rīt 24h.
vakarrīt kaklu kasīja, it kā pārgāja pa dienu.
šorīt atkal kasīja. Tagad parādās klepus.
Galva uz sāpēšanu. Acis nemīl gaismu.
Tad būs iesnas.
Un tad jau viss.
... pēc nedēļas, ja?
20.09. Pēc pasalšanas hokejsargāšanā silta tēja ar medu un medus. Vilnas zeķes. Citi pasākumi pagaidām ignorēti. Pagaidām visnotaļ doma rīt iet uz darbu. Galva, acis bez progresa.
21.09.r Kaulus mazliet jūt. Kakla skriemeļi tā kā neturās viens uz otra labi. Radās doma, no kurienes saķēru - iepriekšējā maiņā viens kolēģijs bija saķēris. Ķērpju islas.
22.09. Apmēram bez izmaiņām. Deguns vēl vaļā. Kalku vēl kasa. Nesportoju arī šodien. Vien šaušana. Pēc darba pa taisno gulēt vēl pirms 10:00. Nogulēts līdz 16:30. Tā neatceros, kad būtu bijis. Tagad vēl 1h gulšņāt pie datora. Tad šaušana un.. nē, laikam tomēr gulšņāt tālāk nebūs.
Rīt plānā šaušana laukos. Vēl kkas bija.
23.09. Iesnas nav, bet kaut kas iekšā vēl ir. Pēc karatē no rīta baigs nogurums, laikā iesāpējās sirds. nogurums laukos, šautuvē
24. nogurums pilsētā
26. darbā, it kā vesels. ir mazliet mitrs deguns, tas sods par neskriešanu. |
|