| pusmēness pussakars |
10. Jun 2012|03:59 |
gribās pūst.
to verbālo caureju laukā.
salasijos džimmiju (un saatcerējos L). sadomāju dzejā varbūt. klausos nākamo numuru. PV VVKD.
Ne uz vienu atsaukties. Pašam būt.
Cēli un par vēlu.
Saistošie elementi.
Dejo apkārt kā aizmirsto lietu kaleidoskops.
Izvēlies mani. Mani! Mani! Mani!
Uzmanības krikumi.
Vai pastāv nebrīvā griba?
Es vēl neesmu noguris.
Klausīties citos.
Rīkoties uz savu galvu.
Pie kā pieturēties?
Koki locās.
Stiebri lūzt.
Tici, labāka nākamība būs!
Nav jau Tev pretinieku.
Ir daudzi aplamdomu biedri.
Palikt izejas pozīcijā.
Neiet prom.
Bet sākums no beigām taču tik ļoti atšķiras!
Tas nevar būt tas pats!
You can`t be serious.
Pār vārdiem kā sega velkas teikumi.
Tie zināmie, saprotamie. Neironu ceļi.
Tai vietā tu gaidi.
Esi jau priekšā.
Kad izrādās, ka ne.
Tu smejies.
Es jau laiciņu klusi sapņoju.
Tikt tur, kur vārdi nav.
Kur emocijas, tad jūtas, noskaņojumi, nojausmas.
Kur nav vairs tālu.
Kur nav vairs vairs.
Kur esi kāds esi un staipi kožļenes.
Miers un nemiers. Un Tu brīnies.
Esi, kas esi, bet cīnies.
Vai tā tam ir jābūt?
Kas tā grib?
Šo netaisnību vajag drib!
Vecie atgriežas.
Viņiem ļauj.
Viņus mīl, un no viņiem vairās.
Kad es būšu vecs, es gan tā nedarīšu :)
Bet pagaidām.
Nāciet iekšā, ik gadskārtu Jānīts jāja sidrabotu kumeliņ.
Kā teiksiet, tā darīšu.
Tu gribi kaut kas būt.
Še Tev pļauka un kūka.
Tev nepietiek, trūkst.
Uzdevums tāds.
Vispirms sevi aizmirst.
Tad klausīties mani.
Vai otrādāk.
Notici, notici man.
Ironija, aronija, cidonija.
Tik primitīvi.
Cilvēks ir primitīvs.
Kas būs pateikts?
Nekas, šis bij` viss, kas iekšā.
Tagad tā tur it kā nav.
Tas ir te un tur ir 1% tukšuma atkal.
Ko ar kafijas suslu piepildīt.
Gribas būt.
Nekādi nesanāk.
Būt :) |
|