|
8. Maijs 2012|20:36 |
Te apkārt viss ir tik dzīvs. Pat ods, kas, šķiet, kož man mugurā.
Putniņi dzied. Vējiņš viegli pūš.
Nopļautā zāle smaržo.
Spalvu mākoņi un saulīte vakaros.
Gribas atvērt degunu un saost to visu, kas smaržo. Nopļauto zāli. Vakara rasu.
Atvērt acis un ieraudzīt visu skaisto daudzveidību. Saules izgaismoto.
Atvērt muti un... ieelpot dziļi tīro gaisu.
Sēžu uz lieveņa dienvidu pusē, spaidu taustiņus, skatos tenisu (Džokovičs - GimenoTraver).
Ļoti maz skatos TV, acis atradušas, kad vienu dienu pavadu pie ekrāna. Hoķī LV vinn IT.
Aliči un ābele zied.
Atpūšos vēl joprojām no trīsdiennieka. Vēl ir nespēks kājās. Bet prieks, ka izturēja manas kājiņas. Šorīt rīta rosmi 6šos skrēju viens pats. Muļķīgi mazliet. Pēc gāju gulēt. 9ņos modinātājs nozvanīja, bet es nezvanīju, gulēju tālāk, līdz 9:40 man piezvanīja.
Rīt rīta rosme laukos, cik mīļi.
Bija arī teniss no 11tiem līdz 12:30. Pret sienu, es viens un kortu darbinieki.
Strazds zemu laižas, nolaižas pļaviņā pie dīķa.
Šautuvē ar Tēti skatījāmies, kā krauklis laidās arvien augstāk un augstāk ķērkdams, līdz bija sasniedzis ievērojamu augstumu, kurā lidoja vanags un knāba tam kaklā, dzina prom. Dzina un aizdzina. Noteikti, ka sargāja ligzdu. Tētis teica, ka 1. reizi redz ko tādu.
Nedaudz saruna ar Ievu, maz vēlas stāstīt.
Living a more local life. The foolish man seeks happiness in the distance; the wise grows it under his feet.
Iekurināt, lai siltāks?
Kurās.
Un sapnī es dzirdēju jauno PV dziesmu. Nebija apzinātais sapnis, nebija doma, ka jāiegaumē, jo vairāk tak nedzirdēšu. Galu galā :) varbūt tak dzirdēju to, ko šie patiesi saražojuši, jo no jaunā albūma tak skanējusi tikai viena dziesma. |
|