|
[12. Jan 2012|20:51] |
sāksies mans ekstrīm. 3 diennaktis 6 dienās. Protams, ka starp pirmo un otro - karatē, talka. starp otro un trešo - teniss.
šodiena bija īzī. svērējs. Stresa nekāda. Abrauc mašīna, nosver, izlaid. Nekāda skatīšanās va tik kāds nebrauc, kas ir jālaiž. (diez kā izpaustos flegmātiķis auto caurlaidē? Nekā viņu ātri noņemtu)
Nevienam nesolīt, bet rīt no rīta iziet paskriet! tas būtu forši. bet tas jau ir pa vēlu. Līdzīgi, kā Artūrō izpaudās twiterī. "es nekad... ups" :)
nemotivējošo purpināšanu turpinot: ir liela starpība vai "gandrīz katru dienu" skriet, vai tomēr pilnīgi katru. |
|
|
Comments: |
Re ku viņš i. Pirmās sirdssāpes.
Nepilnas 3h pēc tenisa un frizieres. Pēc šaušanas treniņa mēģināšu Kolka Cool
Pāc vakardienas tviteratskaites minētajām lietām (24h maiņa 1h teniss 2h šoferis 4h miedziņš 1h teniss 2h šaušanas treniņš, tagad pie @next_marathon prezentācijas, faktiski esu mirūns.] Nogulējis esmu līdz 10tiem, t.i. nieka 8 stundiņas. Vēl domāju lēni. Neko nespēju izdomāt, ko iesākt. Ķermenis gribētu atpūsties. ATPūsties. Bet prāts rosās. Mošķis zvanīja, ziņoja, ka labi aizstāvējies, un ka mūsu vakarvakara darbs ir bijis vērtīgs par 200%, prieks.
Sirds uz robežas, bet nu nesāp. Pats vēl apdullis. Nu ja, tā kreisā auss arī ciet. Laikam jāpārraksta iztulkotais, jo izdomāt, ko iesākt nespēju... Nespēju... sevi piespiest? [ar to gan allaž uzmanīgi, var pārspiest, otrā pusē izspiest ārā]
nōrmāli piespiedu, pa kāpām aizskrēju-gāju līdz Vērbeļniekiem. Pēc tam uzreiz uz karatē, jeb tagad jau jāsaka boksa treniņu. Tur gan nav zināms kas tālāk būs. Un es jau priecīgs, jo vairāk laika atliks skriešanai,šautuvei,tenisam. | |