| rietumu frontē |
23. Dec 2011|21:04 |
sirds sāp. tā mēreni stipri.
tā kā... kas zin`, ko "mēs" izdomāsim :)
skriešana L. tempā.
darbs no 12tiem līdz 21iem. sāp gan rokas, gan kājas, gan mugura. Ne no darba, no sporta sāp.
Pēc tumsas vārdiem, ko izlasīju vien ēpastā, sapratu, ka slimīgi slikti uztveru kritisku kritiku. Viens no iemesliem, kāpēc nekomunicēju.
Paskatījos, ka "mīla" nav abpusēja un laidos prom. Pa vecam, tilti labi deg.
Ak jā, un pēc pēdējiem nolēmumiem (cik nu ilgam laikam tie būs aktuāli, to redzē) jūzerpikča "kopā" un attiecīgo aprakstošais nav plānots.
Laikam... draugi ir tie, kas iet un nāk. Tagad pamainu savējos teitan tā. Ir viena rinda, kas seko man, kuriem būtu vērts sekot. (turklāt neraksta bieži, kā es, tas mierina :) ). Un ir, kam jāsaka čau-čau. Neesmu ticējis "degradācija", bet laikam jau esmu iespītējies šai jautājumā un tāda tomēr pastāv. Vai nu vismaz uz kādu laiku izlikšos, ka pastāv.
Bet citādi, ieraksti manā ticības grāmatiņā nav mainījušies: Progress, regress nepastāv, viss jau ir. Laiks nepastāv, viss ir mirklī. |
|