| Cenas kāpušas. |
15. Nov 2011|12:16 |
“Tā raksta citi” skan(ēja) Balerīna. Jādomā par. Draugiem. Zinies.
Visādas mazas laimītes. Vai nu pierakstīt vērts.
Vai mazās nelaimītes kļūs lielas.
Sportošana mani vienreiz nobeigs? Līdz šim gājis tīri jauki.
Tagad muguras muskuļi (iespējams ne tikai) iespringst.
Mani teju 70km nedēļā sāk nospiest motivāciju. Tomēr lēciens no vid. šogad 20 uz 70 ir oi oi oi! Pagaidām lietu šķiet labotu pāris brīvdienas, bet vai tad tās kāds dos? Skatoties kalendāri (kas nebūs tas pareizākais) šonedēļ jau man tikai 5 km.
Gaišā puse – ir jau pusmēnesis. Vēl pusīte jāiztur un varēšu lepoties ar 200km kalendārajā mēnesī. Atkal jau aplamais kalendārais, bet ka tik dzen uz priekšu. (kurš debīlis izdomāja, ka latviski “tekošs” ir nepareizs vārds? Eh). Tekošā mēnesī jau bijis teju 230.
Pusmēnesī 108 km iespēti.
Muskulīši pamazām sāk uzdot. Locītavas vēl ne. No rīta bīstamais teniss. Dod dies izturēt. [Sanāca, atkal, tikai ceļi arvien tukšāki][savādi, interesanti telpās, pirmo reizi tur, konkrētajā vietā (hidrolats) pa maza aizkorta zona, patīk][ja piekop labu dzīvesveidu, tad arī dažas stundiņas miegā bez dzeramā vari tīri labi iztikt, pat ja tās h bijušas pēc fiziskas slodzes (tas teniss) un slodzes laikā padzerts 1/2 litriņš uz divi.]
Mīlas frontē aizsardzību turu. Iebrukumi nav bijuši. Uz neformāli pacēlušos jautājumu ir viena noliedzoša pareizā atbilde. Par manu normālumu. Tā nav. Esmu auksts un auksts (vecs) arī palieku. Lai jau lietas mainās, ja tām tā tīk. Tikmēr es skatos līdzi. Mazliet brīnos. (kas ar mani vēl draudzējas) Mazliet jūtu līdzi (kas uz mani vēl cer).
Par sevi nebēdāšu. Ir jau laikus viss nožēlots. Turpinu dzīvot ar pusapgrieziena sirdi. Tā viņa man arī strādā. Uz pusi, uz robežas.
Ja ēd ar mazu karotīti... . Nevar kārtīgi paēst, bet arī nevajag karoti aiz smaguma nolikt.
Kāds sestdien iekrita. Nevis karoti, bet glāzīti nebija nolicis laikus.
Pats svētdien pacēlu, pasmaržoju. Ko sajutu? Kā vienmēr, neko jaunu - alkaholu. Devu smieklīgumu neizpaudīšu. Tomēr no šā vai no tā šodien galva bija karsta, sāpēšanas stāzi nesasniedza.
Cilvēki spriež par politiku. Es apmēram klusēju. Ir jābūt viedoklim? Gan par armiju, gan medicīnu?
Vai pamanīji? Vai jūti? Jūti? :D Jūti, ka ķer uz muļķi?
Es te par 11.11.11. Vārdsakot pagāja nepamanīts. Vai tomēr izmaiņas bija tik labas, ka nesāpīgas. Vai bija. Nu labi, kad tā izsakos, man baksta ar pirkstu un sak` “bija jau bija”.
Tās, kas bija. Nav tālu, bet nav ar` vairs tuvu. Viena sveica mammu. Otra raksta, un man liekas, ka raksta tad, kad garastāvoklis slikts. Trešā uzrakstīja un man liekas, tur ir līdzība. Ceturtā liekas mierā.
Mana dzīvīte. Piesēta ar sportiem. Karatē, teniss, šaušana, skriešana. Nepietiek? Un ja nu tā visa vairs nebūtu? Tas būtu iespējams mierrīgi ar divi R. Un man kilogrami 90 tik pat iespējami. Tagad 72 nemainīgi (- /+ 2kg) jau kādu gadu.
Teniss patīk, ja labas saspēles sanāk, reizēm sanāk un tad patīk vēl vairāk. Rīt 1.x zālē.
Karatē ir lāga treneris. Var pamācīties.
Šaušana savāda. Ir labi, ka esmu tur, priekš manis, es mācos uzvesties, bet ko gūst viņi?
(Tumsa – miljardi līst, sēž).
Skriešana neizbeidzama? Nieki! Tās būtu muļķīgas derības, bet varētu saderēt un neskriet cik tik vajag. Tāpēc nederēšu.
Kas būs tālāk? S`a nebūs . Pārējais tā, Freids klepo. Toties Tvens smaida. (visi vispārinājumi ir kļūdaini, arī šis)
Laiks rit, es joprojām strādāju. Tepat. Ērti. Taisni tā, kā esmu gribējis. Un ir labi, ka es pārāk strauji nepārdomāju.
Lasos tekstus, cilvēki domā, tad pārdomā, maina darbus, dzīves vietas. Es dzīves vietu vēl neesmu mainījis un īsti negrasos. Man patīk gan laukos, gan dzīvoklī. Patīk gan mamma, gan tētis .
(if God has a name)
Vai no manis teiktā var ko saprast?
Samazinu ātrumu. Arī mašīnīte mana dara tā. Gaiši zilā. Tad kļūst vieglāk redzamas tās izvēles, kas novedušas tur kur esmu. Un vēl mierīgāk braucot var sākt saprast kā darbojas zobiņi un ratiņi.
Puika draugam parādīja izkritušo piena zobu. Skaisti.
Toties pēdējās 7 dienās .D ir par 1 km vairāk noskrējusi par mani. 36.
Trakie atraktori. Un aizņemtie radikāļi.
Izdomājam savas motivācijas, lai interesantāk dzīvot. Man bija liels tukšums visu laiku. Tagad trenējos (200 mēnesī), bet īsti jau nesanāk. Lielais KĀDA JĒGA? nepamet.
Tā kā paliksim pie tā, kas patīk.
Un tomēr pasmaidi.
Dzīvoklī viens. Esi mierā.
[smuki pagulēju no 13tiem līdz 16tiem. Paēsts, var kustēt tālāk. Šaušana, boulings. |
|