| Skrējām Kuršu kāpā |
8. Okt 2011|20:24 |
vakarnakt bija tik domas/sajūtas cik iestaigātu ceļu eju. Cik noskaņots vienā toņkārtā esmu. Tas laikam pēc gaiši gaisīgo tēlu redzēšanas savadak.lv galerijās. Un domām, kā par cilvēkiem ar atvērtiem dažādiem scenārijiem, plašākiem ceļiem.
Pilna diena skriešanas pasākuma, ar dažām izteiktām veiksmēm. Paspēt uz prāmi 10:50 ierodoties 11:05. Arī atceļā kā piebraucam, tā prāmis uzņem un atiet. Mašīnu noliekam tuvākajā iespējamajā vietā.
Braucu un domāju vai tiešām esmu tāds negatīvisma iemiesojums, kādu iespaidu atstāju pēc Valmieras apraksta. Un kādu dubļu taku sanācis mīt pēdējā laikā. Ir galīga nepatika teikt pieklājības frāzes. Piem. par Mošķa viennozīmībām. Tad nu paklusēju. Man cerēt, viš gana garš :) sapratīs mani. Vai vismaz pieņems.
Prom braucot domāju cik tas savādi. Būt draugu lokā. Un nevar saprast, kā būt. Kā to ņemt. Vieglāk, smagāk?
Skrienot lija mazliet mazāk. Sāku lēnāk, līdz Mošķim atsējās kurpe. Līdz pat jūrai skrēju garām tiem, kurus biju nepamatoti palaidis pa priekšu :) Pēc tam atradu savu vietiņu. Viens ar austiņām ausīs apdzina mani. Trīs dāmu līderes paskrēja garām, ar skaudību vēroju, kā elpo un skrien pilnu krūti. man līdz tādam līmeni vaiii ku tālu vēl.
Pēc dāvanā t-krekls. Apēstas divas porcijas putras izdzerta tēja. Lietus līņā.
G skrēja tik pat ātri kā es, tik vien tā starpība ka apli mazāk.
Labi jau bija ka saņēmāmies apsēsties un paēst. Mošķa virzīti. Ir jau ir tas vajadzīgs. Kam bija vajadzīgs veikals nezinu, bet nenobeidza tas mani beiktu. Paklīdām kopā, beigās es vienīgais neko nenopirku.
Kruīzkontrole ļoti atvieglo auto vadīšanu. Beigās jau izlaidos basās kājās. Skanēja deju mūzika un mašīna šņākuļoja. Ruslans knābāja, radās doma, ka viņam jāuzdāvina gumija, ar ko galvu piestiprināt pie galvas atzveltnes.
Galā visi paldies teica, es smaidīju. Man šī diena patika. |
|