kūstu aiz laimes par šejienes (lauku stacionāro) kompja ātrdarbību.
<lj-cut text="citi prieki">
gāju pastaigāties pa mežu, tas bija burvīgi
atcerējos agrāko nolēmumu, ka obligāti reizi mēnesī būtu jāiet pastaigā uz mežu.

treniņi ar bērniem allaž dod daudz pārdomas vielu.
visam pamatā tā vai tā zināšanas. bet kas gan ir zināšanas.... .
kas gan ir pieredze :) lieta, kas iegūta mirkli pēc tam, kad tā bijusi vajadzīga :)

<<par meitenes L no Cibas ierakstu.
mans ļaunais (parasti pie sevis) prieks.
es pat nezinu kas tas ir. piedodiet, man žēl.
nav tā, ka es slikti attiektos pret policiju, BET. Tomēr mana pirmā doma izriet no "likumi ir ielāpi cilvēka sirdsapziņai" Sirdsapziņā ieviešas caurumi un liekas, ka manas problēmas atrisinās kāds cits.

manā ticības grāmatiņā rakstīts, ka izteikt līdzjūtību nav jēgas. Jēga ir vien tad, ja spēj ko izdomāt, ko izdarīt, lai uzlabotu stāvokli.
gan jau ka es tikai gudri diršu. bet tomēr, kur manā dzīvē ir šāda rakstura problēmas!? nav.>>

vislabāk domāšanu veicina vēstules aizlīmēšana. (kompja izslēgšana)