| pavisam noteikti |
24. Sep 2011|02:51 |
šis nav normāls laiks.
jūtos pilnīgi savādi.
Vai kaut kas notiks, vai nenotiek?
Eņģeļi, tie, kuriem jātic, lai varētu tālāk. Tie vēlējās sarunāties. Ja vēlos es. Es tikai nezin` ko.
[vai par draudzību, kā sadraudzēties. pašam šadi uzdevumi šķiet - nezinu, nesaprotu, negribu, bez manis]
Vēl viņi nav pametuši šejieni. Viņi man mazliet noticēja. Bet tagad, līdz ar mani paši vairs.
kā jau ierasts [atceros] viņi nerunā stingros apgalvojumos. Mani savas domas!
Atceraties, nolēmums neveidot nolēmumus. Tas tikai tā uz papīra labi izklausās.
Tomēr nobīstos. Man tas, ko sauc par draudzību ir smax.
"Gandrīz visi eņģeļi lido,
katrs kaut ko dzied,
bet man nav žēl
lai tie priecājās."
Ar ko var palīdzēt eņģeļi?
Labi, bet ne jau tikai tas virmo gaisā. Viņi ir pavadoņi.
Lai kosmosam veicas.
Nu nepadodas ilgstošā tagadne
Turpina apmeklēt doma,
apbrīnojami, ka esam tik tālu nodzīvojuši, ir tak jau 2011. gada 24. septembris.
Un vēl,
dienu no dienas šo septembri gribas saukt par jūliju. |
|