| kurpe |
16. Aug 2011|00:00 |
maiņa pagājusi. sirds tikai mazliet. arī šodien mazliet. pirms tenisa.
pēc maiņas žigli mājās desmitos gultiņā, 12:05 mostos, modinātājs kkur aizķēries. Ģērbjos un dodos uz kortiem. Rakete būšot drīzākajās dienās. Eju pie sienas līdz zvana Agy. Ņemam un ejam, maksāsim pēc tam. Treneris uztin kā nu to sauc ne ta gripu, bet... nu rokturi.
Paldies par bumbiņu padošanu :) Gan skatītājiem, gan blakus spēlētājiem. Tie bija samērā monstrīgi. Meitene Nasķja man liekas spēlējs tīri labi, tikai ik kādais gāja tīklā, bet tā, enerģiski un precīzi.
Stunda paiet siltā saulītē nemanot. Notīrīts laukums un plāni aiziet uz jūriņu nopelst. Aizejam, es pa pliko, ārā ejot divi plikti onkuļi rājās. Sods esot 5 lati. Par rāšanos :D
Agy sien kurpi uz atvadām, garām iet Gita un sveicina. Uzpucējusies, pavisam ne kā no jūras. Aicina vakarā skriet, es ar mieru.
Mājās gulēt. Pirms iemigšanas daži zvani. Retums, Mošķis neceļ, neatzvana.
Gita sakot, ka esot nolijis, pilnīgi neticās, pēc tā, kādā saulē spēlējām un peldējāmies. Aizskars aizvilkts.
Pulsometrs ar Gitu nedraudzējās, nerāda akurātu pulsu, bet ar roku mērot nav pārmēru liels. Kalniņi bija tas kas vajadzīgs Gitai. Tikuši gandrīz līdz kāpai kurpe atveras. Nav tā siksniņ` ar ko siet to kurpīt`. No Pūsēnu kāpas meklējam taisnu ceļu uz jūru, tas izvēršas piedzīvojumā ar suņiem, brikšņiem, grāvi. Pusstunda pagāja. Atpakaļ tiekam samērā žirkti. Jūrā kuģis raķetes šauj, mežā cilvēki ugunsskuru kur. Galā noguruši, laimīgi. Mājupceļš, sazvans ar Matīsu. Cerams, ka brūces neuzplēsu. Alveju viņam [varbūt] derētu. |
|