| gūd lak, lak of lak |
4. Jun 2011|04:36 |
man patīk vismaz tas
ka draugi, tie, kurus par tādiem saucu, lai arī paši viņi nezina, ka ir mani draugi, jo neuzvedos adekvāti, nav vienaldzīgajā posmā. Ka ir sirdi tricinošajā. Jo kas zina, kas var izvelties ārā, ja to sirdi krata.
Būt laimīgam, tāds sīkums. Uz ko visi un katrs tiecas.
[jo tas ir pamatstāvoklis, laikam tā jāsaka]
Vari mēģināt izstarot uz visu pasauli. Spēka nepietiks.
Var ļaut visiem pasaules stariem... spīdēt sevī.
Un tomēr man pa sarežģītu ir šī laimes matemātika. (skan: 2x2 4, mīlestība nedalāma, dali kā tev gribas, divi sadalot uz 2 paliec vientulībā)
Jā varētu dažādi savādāku savu dzīvi vērst. Bet tā aizvien būtu "bakstīšana". Var jau bakstīt, bet par bakstījienu labāks glāsts.
Un te nu jālīdzinās almighty_j.
Es cenšos, mēģinu. Sarunāties ar to orgānu starp vēderu un galvu. Gaužām nesekmīgi. Problēma vecā - "Es, Es, Es".
Problēma, šī matemātika slēpjas. Kaut kur aiz spoguļa, ārpus alas. Vārdi paliek tie paši, tikai vai nu ienāk vai neienāk tajos cits saturs.
Mācību stundu laiks, lai turpinās. Vērtē trīs ballēs, labs, slikts, savādāks. :) Pie kaukau stāv free, taken, awesome. |
|