| |
[28. Maijs 2014|21:18] |
|
spriežot pēc sevis bieži liekas, ka arī citi mums vēl ļaunu. Bet reizēm izrādās, tā nemaz nav! |
|
|
| |
[28. Maijs 2014|21:42] |
tā skola iesēdusies cilvēkiem diezgan smagi. gan uz pašapziņu, gan pašvērtējumu (tas laikam līdzīgi).
cits sportā nav skrējis, cits mācījies labi.
Par mani skolotājā drīz vien (4. klase?) teica: ~"viņš visātrāk saprata, ka no mājasdarbu atzīmēm gada beigās veidojas tikai viena atzīme". Mājām man teica: "kā profesors", kad augšā uz dīvāna malas apsēdies, ar vienu aci skatoties multfilmas pildīju matemātikas uzdevumus.
Nu... es nenožēloju, ka nemācījos čaklā. Tāds nu es esmu un kurš cits mani pieņems, ja ne es pats.
Skolu beidzot atmiņu grāmatā par sevi rakstīju: "Pirmā datuma bērns" ar to domāju, ka no tā man mazliet tā neatkarība domāšanā, neatkarība no kolektīva. |
|
|