Viss... viss kārtībā

tātad es gribēju pastāstīt,
ka nemaz negribu notievēt.
man ir pohuj.
es mīlu sevi
un nožēloju to, ko esmu savam nabaga ķermenītim nodarījusi.

šķiet, ka pametīšu šo iestādi.
atradu ko labāku- blogger.com
Turklāt, šis te lietotājvārds man galīgi neder.
Pārāk izcakots.
pārāk ne manā ādā.
tāpēc mani ieraksti tik bieži pašai šķiet jocīgi.
es neesmu nekāda cedilla.


[Feel like a lady, but you're my lady boy...]

Šodien,kārtējo reizi par zaķi šķērsojot akmens tiltu, man radās tik jauka sajūta.
man apkārt ir tik jauki cilvēki.
un ļoti jauka klasesbiedra dēļ es dabūju vakariņas par ls 1.

zilumi man ir visās malās (arī uz kakla, bet tas no 3 trakām meitenēm), jo šodien slidojām uz nebēdu.
Bet man ir labi.
man ir silta sajūta. :)

Sākumā es žēlojos par pastāvošo iekārtu.
Bet patiesībā man tagad ir vesels kalns iespēju,
jo tika daudz brīva laika kā tagad man nav bijis nekad.
Tas ir, brīva laika nav, jo es mācos patstāvīgi.
Matemātiku, bioloģiju, vēsturi un franču valodu.
Un tagd vēl jāpiesper fizika un ķīmija.
Priekā!

Es tikai gribu vēl mazmazdrusciņ pabūt viena.
Negribu redzēt savu istabas biedreni te iegāžamies...
Gribu, lai notiek brīnums.
Lai viņa te vairs nedzīvotu.

Cik nejēdzīgam jābūt cilvēkam, lai pateiktu, ka mūziķim augstākā izglītība nav nepieciešama?

Izrādās,ka esmu nepareiza.

Šovakar es esmu viena.
Un ir tik labi...

Es nevaru notievet. Vienkarsi nevaru. Iesaceja veiksme aizpagajusaja gada atspelejas ar smagu tauku guzmu gandriz visu pagajuso gadu. Man ir smagas emocionalas problemas, tas veido ari esanas problemas, bet pats trakakais ir tas, ka es vairs nezinu- kam man to visu? kam?
Ja, es redzu idealas meitenes TV, ja, es gribetu tada but.
Bet es nevaru, nevaru un viss.
Un varbut pat vairs negribu.
Tagad mani vienigie tievesanas argumenti ir tas, ka bikses un zabaki nederes.
Un tas viss.

Visa šī cilvēknemīlestība pret mani ir mani norūdījusi.
Ir tik daudz iespēju, jo nav nekā, ko zaudēt.
Es vairs nebaidos.
Vairs ne.

Nujā.
laikam jau viss ir beidzies. Viss, kas mani saistīja ar manu iepriekšējo dzīvi ir palicis iepriekšējā gadā.
Un tomēr man patīk atbraukt uz savu pilsētu, satikt cilvēkus, kas mani satiek un redz: o- cedilla, štelle skaidra. Tur man nav jānēsā maska. nekad. un mani saprot tāpat. Jā, liela daļa viņu ir maitas, bet es arī tāda esmu. Tur es uzaugu un tāda, visticamāk, arī būšu.

vakar biju ballē. un tas nu ir skaidrs- uz šitādām es vairs neiešu. Nu nebija jau tik sūdīgi, bet balles apmeklējums izrietēs no diviem faktoriem:
a) ja tā būs pašdrbnieku balle
b) ja tur būs man pazīstami cilvēki, kas labi dejo.

bet vispār jau bija tā nedaudz... Galīgi neveicās vakar ar tiem deju partneriem. Beigās es gribēju (kā sestajā klasē) vnk aiziet uz butku un sabrukt sevis žēlošanā. Bet es nolēmu- nē, cedilla, tu nepadosies jau pirmajā gada dienā! Jā, es esmu pret daudziem izturējusies riebīgi, bet par to, tu, varenais soģi, nevari mani sodīt ar veselu gadu!

tā ka man viss ir bumbās.

Šodien es biju savā atmiņu pilsētā.
te es varēju dzīvot un mācīties. Bet manis te vairs nav. Un ko nožēlot nav bijis. Ir tikai atmiņas.
Tūkstošiem.
Zilas debesis augstumā, dejas soļi.
Smiekli un anna-molly.
Paņem mani prom, kur mazāk sāp.
vispār jau bija skaista diena.
Padirsta, bet skaista.

________________________
[Don't worry if we fall in love
We will never touch the ground]
________________________

Izdzīvo tikai tas, kurš prot lidot.

Kāpēc es esmu tik ledaina?
Un tu varbūt nebūtu?
Visas sāpes, ko esmu izdzīvojusi, visas asaras, ko reiz izraudājusi.
To vietā tagad ir tukšums.
Ledains tukšums.
Nē, šoreiz es nežēloju sevi, bet šā vai tā jūs nevarat pārmest manu nemīlestību pret pasauli. Un man arī ir vienalga.

Vai tas ir pārāk briesmīgi, ka ar katru mirkli aizvien vairāk es atsvešinos no cilvēkiem, izmantojot viņus tikai, lai gūtu kādu labumu?
Ka vairāk tēloju prieku, nekā rādu īstas emocijas, ka man patiesībā viss vienalga?
Man ir vienalga, ko par mani viņi domās, vienalga, kā viss izvērtīsies.

"Cilvēka sabiedrības pamati ir mantkārība, bailes un korupcija."
/Ē.M.Remarks/

[Bet, ja tu esi mans prezidents, ķer mani ciet, tu esi tāds pats kā es. Tu esi tāāāds pats kā es...]

Ja esat lasījuši "Bada spēles", tad zināt, kas ir tukšās dienas.
Man šodien bija ļoti tukša diena.

zini, ko dara
ar cilvēkiem,kuri tev pat šķiet jauki, kuriem ar gandrīz nevienu nav ciešu kontaktu, kuri domā gudras domas, par kuriem tev patiesībā ir pohuj?
Viņus liek mierā pat tad, kad viņi grib sajusties kaut nedaudz mīlēti...

Īsi un konkrēti
par filmu "Spožā zvaigzne"

Tas ir stāsts par mīlestību starp izlutinātu skuķi un muļķi (manā skatījumā).
Ar katru mirkli filma man iepatikās aizvien vairāk, bija skaisti skati (laba izdoma režisoram), un kopumā jāsaka, ka ir ļoti interesanti skatīties filmu par cilvēkiem, kurus es neasociēju ar sevi. tīri vērtīgi.
iesaku, tiešām.

Un patiesībā mēs esam laimīgi un laimīgi.
Mums nav naudas,
man nav, ko ēst,
bet mēs esam laimīgi.