Viss... viss kārtībā

Nujā.
laikam jau viss ir beidzies. Viss, kas mani saistīja ar manu iepriekšējo dzīvi ir palicis iepriekšējā gadā.
Un tomēr man patīk atbraukt uz savu pilsētu, satikt cilvēkus, kas mani satiek un redz: o- cedilla, štelle skaidra. Tur man nav jānēsā maska. nekad. un mani saprot tāpat. Jā, liela daļa viņu ir maitas, bet es arī tāda esmu. Tur es uzaugu un tāda, visticamāk, arī būšu.

vakar biju ballē. un tas nu ir skaidrs- uz šitādām es vairs neiešu. Nu nebija jau tik sūdīgi, bet balles apmeklējums izrietēs no diviem faktoriem:
a) ja tā būs pašdrbnieku balle
b) ja tur būs man pazīstami cilvēki, kas labi dejo.

bet vispār jau bija tā nedaudz... Galīgi neveicās vakar ar tiem deju partneriem. Beigās es gribēju (kā sestajā klasē) vnk aiziet uz butku un sabrukt sevis žēlošanā. Bet es nolēmu- nē, cedilla, tu nepadosies jau pirmajā gada dienā! Jā, es esmu pret daudziem izturējusies riebīgi, bet par to, tu, varenais soģi, nevari mani sodīt ar veselu gadu!

tā ka man viss ir bumbās.