Viss... viss kārtībā

Kādreiz man likās nenormāli kruti to grāmatu lasīt, visas tās narkomānu lietas. Bet es uztvēru viņus kā grāmatu tēlus, nevis dzīvus cilvēkus.
Tagad šķiet visai briesmīgi, ka visa pasaule zina, ko tu esi teicis vai darījis un pat domājis. Par pasauli vēl varbūt vienalga, bet stāstīts jau ir arī par visiem cilvēkiem, kas tev ir apkārt. Un ja tu pasaki par sevi pilnīgi visu, tu vienkārši zaudē privāto telpu.
Tāpēc šķiet skumji.
Un ne tikai tas.
Vēl skumjāk šķiet, ka cilvēki sākuši uzskatīt Zoo staciju par tūrisma vietu.
Yeah, pasaule pielūdz narkomāniju.

Un man jau sen vairs nešķiet, ka dzīve ir rūgta.
Bet lai paliek virsraksts, jo man viņš patīk.

Es nezinu, kāpēc tā ir.
Nav jau tā, ka pasaule būtu ļauna vai ka visi būtu šausmīgi nejauki.
Vai ka mēs paši būtu sevī noslēgušies, depresīvi cilvēki un kaut kas nebūtu kārtībā.
Bet nav izskaidrojams, kāpēc pēc kārtīgi ražīga perioda uznāk pilnīgs pelēkums, nīgrums un apātija.
Tu sajūti šaubas un uzpeld vecie kompleksi, sarunas nevedas un dzīve... īstenībā jau nav slikta.
Mīlestības trūkums? Nēe, tāpat mīlēts vari apātiski ieritināties savā midziņā. Atšķirība ir tikai tāda, ka jūti mieru un pasaules labumu daudz izteiktāk.
Darbaspējas taču visiem ir- citam lielākas, citam mazākas, bet ir. Un tad vienā mirklī tās vienkārši pazūd.
Varbūt nav pat svarīgi, kāpēc tā ir.
Jautājums ir- ko darīt? Kā tikt no tā vaļā?

Nekas nav labāks šim vakaram par The Rain Song.

Nē, nē, neviens jau neliedz kā "vecajos labajos" nogulties uz zemes, krist histērijā, klausīties muzonu- gruzonu, apēst trīs šokolādes un cepumus ar visu paku, dusmoties uz sevi, kaukt un domāt, ka neviens nemīl.
bet es taču neesmu tik stulba.
es dzīvoju.
es fucking dzīvoju.
jā.

Stulbā interneta vide, it sevišķi twitteris- nekad nevar saprast, ko kurš mēģinājis pateikt un uz kuru no tvītiem atbildējis.

Jēziņ, kā uz paģirām ēst gribas!

Nuja, es esmu dīvaina.
Dažreiz gribas paslēpties no savas dzīves, pat šeit- cibā.
Un tad es atnāku uz šejieni.

Es nekad nebūšu viņam gana laba.
Nekad.
Bet tas arī nav vajadzīgs.

No manis pāri palikušas ir tikai lauskas.
Katru dienu cenšos piepildīt savu korpusu no jauna.
Sāpes dara mani labāku.
Bet ļoti lēnām.

Laikam jau tā īsti nekad es neesmu ēdusi veselīgi.
No šodienas sākšu to darīt+ diēta.
Veselīga, pārmaiņas pēc.

Te ir, sasodīts, pārāk daudz cilvēku.
Nu te- cibā.
Man nepatīk.

ak, sasodīts. nevar būt, ka visas "sliktās lietas" ir patiesi sliktas- smēķēšana, dzeršana, badošanās, negulēšana, bastošana, strādāšana par daudz, cenšanās būt labākiem, cenšanās būt VĒL labākiem. kāpēc tad skaistums stāv pāri visam, ja nav svarīgs? kāpēc priekšroka TOMĒR būs gudrākajam, skaistākajam, prasmīgākajam, tam, kurš sevi pierādījis?
es jums pateikšu- kāpēc. Tāpēc, ka pasaule to grib. tā ir izslāpusi mūsu asiņu, mūsu miega nakšu, mūsu moku. ja sakām, ka tas mūs neskar, mēs melojam, jo tas ir visur. izbēgt nav iespējams. pat tad, ja tu dzīvo savā laimīgajā ģimenes idillē un neko neredzi, tu vienkārši noliedz to, kas notiek. ja tevi tas neskar, tad tas turpina skart cilvēkus tev blakus.
Un tātad tas viss nevar būt pilnīgi slikts. Citādi nebūtu puses no tā, ko cilvēce radījusi. mēs kaucam par netaisnību. bet neviens neklausīsies, ja teiksi: "Ziniet, es neesmu speciālists savā jomā, jo man vajadzēja izgulēties." tas ir bulšits.
viss nekad nevar būt vienā krāsā.

nekas nav mainījies.
dzīve tikpat sūdīga kā pirms gada, ja ne vēl sūdīgāka.
tas tā- lai neliktos, ka esmu vispār no zemes virsas pazudusi

man ir tik žēl,
ka mazliet es mīlu.
ka es esmu tāda idiote.

jā, šovakar es atļaušos būt pavisam traka.

pagaidām man nav ne jausmas ko, bet šovakar es kādu atradīšu

tik jocīgi skatīties spogulī
un pēc ilgiem laikiem redzēt mazliet izkāmējušu radījumu

Lets101 Quizzes - Fun Quizzes

bet pavasarī visi iemīlas.
 tu mana ilūzija zilā...