nepareizi ir tikai vards. to jau var aizstaat ar, piemeram, 1)viss nav taa, kaa tam vajadzeetu buut; 2)shkjiet, ka iistaa dziive aizpluust garaam; 3)juutama ieksheeja disharmonija

Tā ir neprasme novērtēt esošo. Nav tādas "īstās dzīves". Ir tikai tā dzīve, kas ir. Sajūta, ka viss aizplūst garām, ir pavisam dabiska, jo viss arī aizplūst, aizplūst kā gaiss. Nevar visu laiku koncentrēties uz to, kas notiek, lai nepalaistu kaut ko garām. Tā nu mēs bieži ļaujamies pašplūsmai, un tas pat ir ļoti harmonisks stāvoklis, ja prot uz to tādā veidā raudzīties. Labākais, ko cilvēks var darīt- mīlēt esošo, jo tikai tas ir nenoliedzams- šis nomoda gaistošais mirklis. Bet man šķiet, ka problēma drīzāk ir apstāklī- pārmaiņas. Iespēja mainīt kaut ko cilvēkam nedod mieru, jo tā ir iespēja. Nav svarīgi, vai tas vajadzīgs, vai ne, pietiek ar to, ka ir pati doma- varētu taču būt citādi.

Tev laikam taisniiba. Apkaart notiekoshais, citu veiksmes, sasniegumi, to saliidzinaashana ar sevis paveikto. Tas viss neljauj rimties. Tirda domas, ka varbuut arii pasham vajadzeetu pameegjinaat taa