kad uzzini, ka Tavu žurnālu lasījis kāds, kas nemaz nav Cibā, rodas vēl jo lielāka ziņkāre par tiem cibiņiem, kas man, šķiet, ir sveši, bet tomēr lasa glupības, ko es te dažkārt ierakstu, jo pēdējo pāris gadu laikā attiecībā uz cibošanos esmu palicis gan slinks, gan garlaicīgs. ir cilvēki, kas šajā virtuālajā vidē atklājas mazliet vairāk, bet ir citi, no kuru tekstiem reizēm pat grūti saprast rakstītāja dzimumu, kur nu vēl, kas viņš ir patiesībā. kā sacīja affair, visus jau nevar izsekot, tomēr būtu interesanti uzzzināt, kādēļ mani lasa, piemēram, 8, baltais_zilonis, juriic, maruziine, pata... ir jau vēl daži kadri, bet attiecībā uz tiem var vismaz nojaust, no kuras puses vējš pūš.

kāds cilvēks lika aizdomāties par vieglākajiem un smagākajiem ceļiem, ko dzīvē izvēlēties, par patiesībām, kādas pastāv attiecībās starp sievieti un vīrieti, par bedrēm, kurās varam iekāpt, neskatoties uz brīdinājumiem par bedres esamību, par bezizejas situācijām... bet monētai vienmēr ir divas puses, un visi cilvēki nav vienādi. galu galā ir jau arī kļūdas, kuras no citiem nav iespējams mācīties