nezinu, kā ir kādās citās daudzstāvenēs, bet mežvidus piecstāvu namā, kurā mitinos, ir diezgan kaitinoši, kad, atgriežoties vakarā pēc garas darba dienas, ceļā līdz trešajam stāvam kāpņu telpā smaržo pēc gardām vakariņām...
oo jā, es arīdzan varu lepoties ar šādu "baudu". Tomēr priecīgāku gan rada tas, ka badā nomākto manu kuņģi pa ceļam pārsteidz kāda sadegušās vakariņas. Un vispār, man gan tā laime tomēr ir tāda pamazāka, kā nekā mitinos 1 stāvā- tik šviks un savā miteklī iekšā- neko neredzot, nedzirdot un nejūtot.