oo jā, es arīdzan varu lepoties ar šādu "baudu". Tomēr priecīgāku gan rada tas, ka badā nomākto manu kuņģi pa ceļam pārsteidz kāda sadegušās vakariņas. Un vispār, man gan tā laime tomēr ir tāda pamazāka, kā nekā mitinos 1 stāvā- tik šviks un savā miteklī iekšā- neko neredzot, nedzirdot un nejūtot.
|
|