kas ir, ko grib, kas sanāk??

sēžu un domāju par savām iespējām un iegribām.. lēnām pielavās tāda doma, ka pat nezinu ko gribu, un vai tas ko gribu man der.. un pats labākais jautājums, vai tas vsp pastāv.. vai manas prasības ir pārāk aukstas? neviļus sanāk pārdomāt savus pēdējā laika izājienus un secināt, ka tik ilgi kārotās attiecības man nemaz nav vajadzīgas un es tām nemaz neesmu radīts..
ilgi esmu prātojis - kādai tad jābūt manai izredzētajai? vai šāds cilvēks vsp eksistē?? vai vnk manas prasības ir jānolaiž zemāk un jāsamierinās ar sev nepieņemamām lietām.. vai tiešām ir tik skaisti un jauki, ka satiekot īsto tu pieņem visu un atsakies no iecerētā.. prātā iešaujas simtiem domu un draugu citātu, par to, ka ātrāk vai vēlāk, bet īstā uzradīsies.. nu kā?? kā var zināt?? ir sitiens pa muguru ar dēli, vai vnk tizla nojauta.. vai varbūt tāda īstā nemaz nav, bet mēs vnk samierinamies ar to, kas mums ir..
un ilgais jautājums uz kuri visi sen jau zin atbildi.. "jāmainās man, vai sabiedrībai" būs tieši laikā, bet vai mainot savas izjūtas un ideālus tu nezaudē daļu no sevis??