I seem to be surrounded by headcases. I mean, cilvēkiem, kas paši saviem spēkiem ar savu dzīvi nespēj tikt galā. Tas gan, protams, nenozīmē, ka es pats to mācētu :)
Ko nozīmē "paši saviem spēkiem"? Iet ar kājām nevis sab. transportu, dzīt kandžu, nevis pirkt veikalā? Ja ir draugi, kas palīdz, tie galu galā ir iegūti ar paša spēkiem, nevis saņemti mantojumā, jebšu vinnēti loterejā.
nea, tieši tajā "pašam saviem spēkiem", manuprāt, ir visa sāls, jo galā ta cilvēki tiek - pērk dzīvokļus, laptopus, dzer katru otro dienu um tā tālāk, tikai Caps sāpe, ja es pareizi sapratu, ir tā, ka pārāk daudz visi karājas viens otram uz kakla.
Nea, ne gluži. Mani vairāk skumdina tas, ka cilvēki nejēdz vienkārši ņemt un dzīvot nost kā māk, un havot no tā funu. Tā vietā viņi funktierē kā būtu labāk un pareizāk, pievēršas baznīcai vai AA, kas viņiem sapiš smadzenes līdz nepazīšanai, un pēc tam jūtas gudri un pareizi (un tāpat netiek ar sevi galā), vai arī otrādi - taisa bezpreģelu, jūtās par to visu nelaimīgi, un atkal netiek ar sevi galā.
Laiku pa laikam jau gadās tās pārmijas, kur ir kāda izvēle, pēc tam kādu laiku pa sliedēm, tad atkal pārmijas. Teikuma priekšmets ir tas, vai šīs pārmijas tiek pamanītas.
Un izteicējs ir tas, vai cilvēks vispār pamana šīs sliedes (un līdz ar to arī pārmijas). Ir neticami daudz cilvēku, kas visā nopietnībā tic tam, ka viņi paši izlemj to, kā viņi dzīvos, un paši pēc labākās sirdsazpiņas un neviena neietekmēti izdara savas izvēles.