Šajā sakarā. Vakardien noskatījos pārraidi "Viss notiek". Galvenā tēma tur bija par to, ka kaut kādā provinces mazpilsētā, kas sastāv no graustiem - to ļi Durbe, to ļi Dagda (bet izskatās aptuveni kā Sabile pēc pāris sabiedroto uzlidojumiem) vienkāršais zemnieks ir nolēmis iziet uz internetu. Skati vienkārši nenormāli kruti - pirmkārt, parāda tādu bomžatņiku, atveras durvis, tālāk satrunējušas koka trepes, appelējušas izdrupušās sienas, tumšs, atveras istabas durvis - vau, reāls Eiropas ofiss, kompji, šķidrie plakanie ekrāni, matrikss, ibio.

To visu, protams, ir instalējis ir pilsētas saita autors Antons Bērziņš no 6b klases. Visvairāk mani iespaidoja tas, ka tur uz katra vada ir pielīmēta elefantiska lapiņa ar bērna rokrakstā uzpiļitu tekstu, no kurienes un uz kurieni katrs vads iet. Apogejs bija vietējais serveris - ārā nāk divi kabeļi, uz viena rakstīts "pilsētas padome", bet uz otra "blakusistaba". Tālāk intervijas par tēmu "kā slaucējas rubījas IT". Rubījas, ka velli. Un droši vien, ka Linuksā.

Tad, lūk, sižeta otrā daļa tika veltīta kaut kādai vietējās unikālās maizes cepējai. Viss kā nākas - tur 100-gadīga abra, brendings, utt. Maizi cepa aš stundu. Beigās sižeta autore konstatēja, ka "jā, internets ir labi, bet maizi ar to neizcepsi". Un tajā momentā gan es, gan KB, gan Kaspars pielēca kājās un iebļāvās "KĀ?".

Gan jau ka raidījums ir apskatāms kaut kur http://www.tv.lv/