Vakar pusnakti novārtījos domādams: bet kā tas īsti ir - pamest pilnīgi visu un dodies strādāt uz ārvalstīm? Teorijā jau izklausās sehr nice, bet kā tas ir praksē, ņemot vērā 1 miljonu dažādu ikdienišķu sīkumu? Sāka likties, ka varētu būt skarbi...

Izdomājis, bļa, ka visērtākā vieta, kur viņam gulēt, uz galda, starp mani un klaviatūru...

Mūzika: 5nizza

Sapratu - beidzot pilnā sparā ir sācies pēcceļojuma atsitiens pret zemi... A to es brīnijos, ka negaidīti gluda adaptācija - nekā, tas vienkārši bija mirkļa apmulsums, lietām saliekoties atpakaļ pa plauktiņiem beidzot ir saņemts arī pelnītais spēriens pa pakaļu. Un es vēl lauzīju galvu kas tas par neizskaidrojamo nīgrumu jau otro dienu... Protams, arī laika apstākļi i negrasās palīdzēt atgūt labu omu...

Mūzika: PJ Harvey - The Letter