Es zinu arī sievieti, kura uzskata, ka par to 9 mēnešu "īri" meitai jābūt uz mūžu pateicīgai, kaut arī kā māte viņa bijusi izcili sūdīga (par laimi, ne man, bet labākajai draudzenei gan). Tā ka ar rūpēm un "sevis pazaudēšanu" tam nav tiešas korelācijas.
Galvenais, neiekrīti otrā galējībā - jo dzīves pirmajos gados bērns vēl nav patstāvīga vienība, kurš novērtē to, ka māmiņai ir smuks manikīrs - drīzāk gan to, ka māmiņa palīdz spert pirmos soļus.
Bet es nešaubos, ka Tev izdosies būt Labai Mammai "_