|
|
capslock | |
|
|
|
|
Hayakawas "Language in Thought and Action", protams, ir nice reading. Taču mani īsti neliek mierā jautājums - kā, pie velna, lai saprot, par ko cilvēks runā, zinot, ka ļoti bieži cilvēki saka ne to, ko viņi grib pateikt? Viss ir relatīvi vienkārši tādos piemēros, kurus min Hayakawa, bet kļūst sarežģīti personīgākā līmenī, nu, piemēram, ko cilvēks grib patiesībā pateikt, sakot, ka viņam ir auksti, vai sūdzoties, ka viņš ir noguris? Pareizāk sakot, kā reaģēt? Piemēram, par aukstumu - vai šis teikums nozīmē, ka cilvēks vēlās vēl vienu segu, jeb vēlās lai viņu sasilda un samīļo, vai pat ko vairāk, kā jau osinsh te komentos minēja? Vai par nogurumu - vai cilvēks vēlās dzirdēt līdzjūtību un mierinājumu, sažēlošanu un samīļošanu, jeb racionālus ieteikumus kā neiedzīvoties tādā nogurumā un kā tikt vaļā no currentā? Ko atbildēt? Nošausi greizi savos pieņēmumos par to, ko tad cilvēks ir gribējis patiesībā pateikt ar konkrēto teikumu, un cilvēks būs vīlies un apbēdināts, varbūt pat aizvainots, un sūdzēsies, ka neviens viņu nesaprot. Bet neprasīsi takš viņam uzreiz "State your intentions!" Biedē mani tas viss reizēm.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
tas ir kaa ar darbu - baigi negribas kaut ko dariit, atliec to un jo vairaak atliec, jo vairaak tas uzpuushas un noeed tevi. bet kad padariits, tad liekas, pie velna, piece of cake, kapec es uzreiz to neizdarriju, jo 1) labs darbs, kas padariits :) 2) bet veel vairaak - miiljaa sirds miera labad.
Zo, mana pieredze ir, ja kaut kas ir neskaidrs, tad runaat (un luugt lai runaa) skaidru valodinju.
bet viss, protams, ir atkariigs no apstaakljiem
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|