Caprice

12. Septembris 2005

14:52

baac..es nez ko raxtiit..ir daudz ko teikt bet vaardu nav.. tad varbuut nekas nav arii jaasaka, bet varbuut ir..brr... stulba sajuuta.. visu laiku liekas ka ir labi un tad atkal kkas nav kaartiibaa.. un tu taa nemaz iisti nezini kas...protams, ka daudziem var likties ka kas tad man var buut par probleemaam, es tachu vel esmu maza chiepa kurai vel visa dziive priekshaa, bet ziniet.. ir.. ir lietas kas biagi sasaapas.. kgan jus pashi to visu zinat ljoti labi..eh..varbuut es te nemaz neiederos..sheit.. tur kur tagad esmu...varbuuut...ai...uznaakusi kaarteejaa depresija...bet gan bus labi..

P.S. vakar bija gara un nogurdinosha sveetdiena.. varbuut tas viss arii ir taas ietekmee.. :/

15:00

"... tik bailīgs tavs pieskāriens,tas stāsta viss beidzies..." (?)

/detlef/

19:36

Lapsa apklusa un ilgi raudzījās uz mazo princi.
-Lūdzu pieradini mani!-viņa teica.
-Labprāt,-atbildēja mazais princis,-bet man nav daudz laika.Man jāatrod draugi un jāiepazīstas ar daudz ko citu.
-Mēs pazīstam tikai to, ko pieradinām, - sacīja lapsa. -Cilvēkiem vairs nav laika neko iepazīt. Viņi nopērk pie tirgotāja jau visu gatavu. Bet, tā kā nav tirgotāja, kas pārdotu draugus, tad cilvēkiem vairs nav draugu. Ja tu vēlies draugu, pieradini mani!
-Kas atd jādara?-jautāja mazais princis.
-Jābūt ļoti pacietīgam, -atbildēja lapsa. -Vispirms tu apsēdīsies zālē-tā patālāk no manis. Es tevi uzlūkošu ar vienu acs kaktiņu, un tu neko neteiksi. Valoda ir nesaprašanās avots. Bet ar katru dienu tu varēsi apsēsties arvien tuvāk...

-Tieši tas laiks, ko tu veltīji savai rozei, padara šo rozi tik nozīmīgu.Cilvēki ir aizmirsuši šo patiesību,-sacīja lapsa,-bet tev nevajag to aizmirst.Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis.Tev jāatbild par savu rozi...


/Antoine de Saint-Exupery
"Le Petit Prince"/

21:33 - nostaļģija

seezhu, rakaajos pa savu datoru un atrodu tik daudz vecas dziesmas.Katrai no viņām ir savs stāsts.Seezhu un atceros vecos laikus, un priecaajos, ka tas viss ir pagaajis...pusgads..laikam pietiekoshi ilgs laiks lai aizmirstu...jaa, prieksh manis ir..shobriid es varu teikt...pilniigi aizmirsusi..un tas priecee.Probleemas un sapes jau ir vienmeer...bet to kaa es jutos pirms pusgada nenoveelu nevienam, tieshaam...nevienam, pat ne lajunaakajam ienaidniekam.Buutiibaa to nevar izstaastiit,jo jums to nekad nesaprast, to nesaprot pat mans tuvaakais cilveecinjsh...neviens kas tam ir sekojis liidzi un bijis tajaa iekshaa ar mani...smagi.. tev vienam ir tam jaaiet cauri,tu apzinies, ka blakus ir cilveeki, kas to visu redz un dzird, bet nesaprot.Taa bij viena vieniigaa reize, kad nozheeloju ka neklausiiju draudzeni...patieshaam nozheeloju, kas zin cik daudz iespeeju jaunu buutu bijis tai pusgada laikaa, bet neee...Līvai nevienu nevajag...
jaa.... to visu atcereeties.. tagad taa interesanti.. tik divainas sajuutas paarnjem.. tadas triisinjas paar muguru paarskrien...lai kaa tas bija, es no taa daudz maaciijos... tieshaam daudz.. nebuutu bijis taa visa, varbuut es tagad nebuutu tada kada esmu...shkjeershlji cilveeku ruuda... mani arii noruudija...
Powered by Sviesta Ciba