Tikko biju ciemā pie Saldus. Izkāpu no Saldus autobusa, domādama, ka esmu Rīgā. Izrādījās, ka ciems ar krievisku nosaukumu. Beigās izrādījās, ka esmu Šveicē, un slēpoju bez slēpēm pa Biķernieku ielu.
tikko pamodos no sapņa, kur braucu ar velo. kādā nezināmā pilsētā, bet izskatījās, ka tā ir Cēsu iela. grūti bij mīties, kā jau bieži sapņos. kāpu nost un liku augstāk stūri. nezinu, kāda ir sapņa morāle vai zemapziņas vēstījums. nekāds.
pirms 20 gadiem šajā dienā lietotājs putnupr raksta:
ūdens vārās un karas kaklā, apelsīns skatās acīs un smīn, granātābola izsistie zobi apšļākuši monitoru kā ar asiņainu spermu - tik pretīgi, ieturu vakara maltīti
sapnī biju kaut kādā tornī, kur bija Norai Ikstenai piederošs restorāns. Dega sveces, bet saimnieci neizdevās satikt.
ēst arī nedabūju. stāvēju zāles vidū un skatījos uz logu, mēģinot to nofotografēt, lai bildē redz gan rāmi, gan skatu aiz loga - milzīgas, vecas egles.
nogaju autoostaa malinjaa, lai ieliktu koferii kompi, un man blakus uzreiz nostaajaas zelta kleitaa tērpusies skuķene, kas runaaja ar sevi, un ari saaka kraameet savu koferi un savā nodabā turpināja runāt
Šovakar Liepājā bildēju tramvaju. Tik skaists. Un Liepāja arī. Klusums. Rotājumi. Sniegs. Noķēru Jaunā gada sajūtu. Pat nokritu! Te visi celiņi balti. Nav sālsvannas.
Tik darbīgs sapnis, ka jūtos piekususi. lifti, lidostas, zvejas laiva, sporta zãle ar tumšzilu grídu uc koferu krāmēšana. nepaspēju visu salikt, sarunāju, ka aizbraukšu uz Somiju pēc pārējām mantām 4. maijā. beigās vēl nācās iet uz randiņu ar Raselu Krovu, visp nekad nav interesējis.