Rietumeiropas viduslaiku ticējumos nakts no 30.aprīļa uz 1.maiju esot ikgadējā raganu saieta laiks. Šajā naktī burves uz slotām, slaucenēm, dakšām, nešļavām, bluķiem un siekstām lidojušas uz Brokena kalnu, kur ap Sātanu pulcējušies nešķīstie gari, kas ar savām orģijām centušies aizkavēt pavasari, uzsūtīt cilvēkiem un lopiem kaites un ligas. Tāpēc Valpurģes priekšvakarā cilvēki piekopuši dažādus ļaunuma izdzīšanas rituālus.
Dagnija Dreika

Man jāsasniedz vēl virsotne.
Vēl kalniem neesmu cauri racies.
Vēl nepazīstu īstas sakāves.
Un mērs, pie kura gribu sevi pielikt,-
Man tālu jāizaug, līdz galotnes.

Vēl mazumā, jo nepazīstu ziedošanās īstas,
Vēl vājumā, jo upurēties nespējīgs.
Kas esmu, nepateiks to cits,
Manas apmales un robežas gan jautīs.
Es dzīvs, un savā mainībā es nezūdīgs.

Pati vainīga. Bet man patīk, kad ir slodzīte.

Galvenais nepadoties.

Toties tagad zinu, ka es būtu gatava ģimenei.

Ar moci aizbraucām līdz Saules akmens parciņam. Pasēdējām, parunājām par abortiem, bērniem, mīlestību, īstajiem brīžiem...
Viņš grib no manis bērnu. Tests bija negatīvs. Es jau teicu, ka tā būs. Bet viņa atbilde bija:"Žēl..."

Jāsaņemas. Es taču vēlos, lai viss izdodas un nokārtojas.

Tad, kad personīgajā, skolas un darba dzīvē viss sāk nokārtoties, un jau domāju, beidzot būs laiks, ko pilnīgi un kvalitatīvi veltīt draugiem, tad uzzinu, ka viņiem ir kas sakāms par mani un manu pēdējo mēnešu uzvedību. Nu, labi. Nogurums atvainoties un lūgt saprast.

Tā taču pavisam notievēšu, ja, dzerot kafiju, nemaz negribas ēst. Nav labi. Kārnums nekad nebūs labi.

Ievelku elpu un tukšoju kārtējo kafijas krūzi.