Jauna grāmata un daži eksemplāri. Neko, pierakstījos un esmu rindā. Ak, jā, tas par Žoržas Sandas Mīlestības un likteņi.

Lotoss ir Saules augs, kam reliģiozajā simbolikā ir tāda pati nozīme kā lilijai.
Svētais lotoss allaž ir augstu vērtēts gan savā dzimtenē Indijā, gan Ēģiptē, gan Grieķijā. Rietumos šāda okulta simbola lomu spēlē rozenkreiciešu roze; šie augi simbolikā ir gandrīz vienlīdzīgi. Lotosa Valdonis kopš neatminamām sendienām Austrumos bijis radošo dievu tituls, tāpat Pasaules Valdnieka Brahmas simbols. Adepti lotosu vienmēr saukuši par "Visuma bērnu, kas nes Radītāja veidolu savā viducī". Indiešu svētās sūtras pauž, ka reiz Visums bija dižens zelta lotoss. Lotoss ir arī yoni - mātišķības simbols, tāpat tā zieds kā auga reproduktīvais orgāns pauž absolūtu šķīstību, kas vienmēr bijusi Lielo Mistēriju Sakrālās doktrīnas obligāts nosacījums.
Sulīgo dažādu sugu lotosu stublājus un saknes senās tautas lietoja diētiskā pārtikā. Grieķi Krētas salā un citur šim nolūkam izmanto savu lotosu (ūdensrozi). Arī mūsdienās Tālajos Austrumos visas lotosa daļas, sākot ar sakni un beidzot ar sēklām, izmanto uzturā, turklāt no maigās lotosa sulas gatavo smaržūdeņus un vērtīgas esences. Auga iedarbība uz cilvēka organismu ir nomierinoša.
Lotoss ir arī Viedas skolotāja - Guru - sēdeklis. Ir pat teiciens:"Noliecos pie Tavām lotoskājām!", kas attiecas arī uz speciālu jogas pozu. Sakļautas lotosa ziedlapiņas pauž iespējamo plauksmes un augšupejas procesu, kas patlaban ir tikai potenciāli iespējams. No aizvērta pumpura (Kosmiskās olas jeb acs) uzplaucis lotosa zieds turpretī pauž pilnīgu garīguma triumfu un uzvaru pār matēriju - pašpilnveidošanās galamērķi. Tā ezotēriskā sombolika Tantras sistēmā, tāpat klasiskajā Radža Jogā ir saistīta ar 49 cilvēka enerģētiskajiem centriem - čakrām, "ratiem, kas griežas", no kurām 7 galvenās apzīmē ar dažāda ziedlapiņu skaita lotosiem. Augstākajai čakrai, kura saistās ar Čiekurveida dziedzeri, ir 1 000 ziedlapiņu, bet apakšējai, kura atrodas asteskaula rajonā un slēpj sevī dusošo, tumšo, vēl nerealizēto "čūskas spēku" Kundalini, tikai 4.
Lotoss teicami simbolizē arī trejādo cilvēka būtību - tā saknes aug dūņās (fiziskais ķermenis un materiālais plāns), stublājs stīdz caur ūdeni (astrālais ķermenis un astrālā pasaule) un visbeidzot - zieds saules gaismā (dievišķais plāns un garīgais princips).
Buda savu pielūdzēju ikonogrāfijā arī tēlots sēžam lotosā ar 8 ziedlapiņā, kas simbolizē Gara manifestāciju materiālajā plānā un Mācību - Dharmu-, kura valda pār visām 8 pasaules pusēm, tāpat simbolizē Dharma-čakru (Mācības ratu), ko Buda sāka griezt, lai novēsrtu pasaulē mūžīgās ciešanas - visu dzīvo būtņu atpestīšnas un svētlaimes labad.
/Otvars Grava/

Nenosodīt pagātni, neraizēties par nākotni, dzīvot tagadnē - darīt ikdienas darbus, pilnveidoties garīgi.

Apakšveļā vien pa māju. Un sarkanas lūpas. Sev. Labsajūtai.

Uz mirkli aizdomājos par Viņu. Asaras pašas, bet jau atguvos. Man taču patīk dzīvot, priecāties, tikties ar draugiem un citiem cilvēkiem. Izjust ātrumu, augstumu u.tml.
Viss visu laiku mainās!

Kaut kāds dīvains virzītājs spēks, bet tajā pašā laikā miers. Pilnīgs miers un labsajūta.

• Bet viņam vajadzēja tikai pieskarties pie mātes drēbēm, un viņam atkal bija labi. /Dvēseļu mežs (1926)/
• Bet papardes zieda nebija. Un nezin kā tas nāca - kad viņi noliecās starp krūmiem, viņi vairs nemeklēja zieda, bet meklēja tikai viens otra rokas. Viņi samulsa un apstājās viens otram pretī, tuvu, tuvu, viņu elpas satikās, un - tavu brīnumu!- kad lūpas tuvojās lūpām, tad bija tā, it kā starp viņiem izplaucis papardes zieds. /Papardes zieds (1915)/
• Kas bagāts un taisns, tas staigā tik ar sevi pa pasauli un apskata visu no sava augstuma. /Bendes meitiņa (1913)/
• Viņu bija pārņēmis karsts dāvināšanas prieks. Tas bij viņu pilnīgi pārvērtis. Dot un dot, neko neprasīt. /Par neizdodamo dālderi (1921)/
• Viņš bija laimīgs, jo laimīgs ir tikai tas, kas noreibis. /Par neizdodamo dālderi (1921)/
• Ļaudis nevienam nepiedod viņa slavu. Jo skaļāk viņi tevi slavē, jo skaļāk viņi tevi pļaukās. /Melnais Pēteris (1925)/
• Man arī būtu prieks grēkot, ja tikai nebūtu bailes pārkāpt likumu. /Melnais Pēteris (1925)/
• Viņus piemeklēja visādas nelaimes, kurām viņi meklēja vainīgo un bieži vien atrada to, kas pirmais ceļā gadijās. /Melnais Pēteris (1925)/
• Cilvēki apskauž nemirstīgos dievus, un dievi nāk pie cilvēkiem, lai plūktu laimes un sāpju puķi, jo laime un sāpes ir tikai cilvēkiem. /Sarkanā puķe (1933)/
• Pēc gariem gadiem un ilgām neveiksmēm viņš gandrīz jau bija aizmirsis, ko meklēja. /Pārvēršanās (1936)/
• Bieži mēs paši nepamanām savas dzīves pārmaiņas. /Dzeltenais putns (1940)/
• Ak, ko putns! Princis piepeši pamanīja, ka viņš nemīlēja vairs. /Dzeltenais putns (1940)/

Hancock ir laba filma. Nācu pie atziņām, ar kurām nevēlos dalīties.
Bija labi. Un ir.

Ar brāli ieturējām greznas vakariņas uz svētkiem.

Izcepu zandarta gabaliņus, izvārīju rīsus, piegriezu dillītes...
Dzeru Asti Toso.
Izeju ielās ar sarkanām lūpām, lai vērotu iluzori laimīgos!