Pieķeršanās nav vēlama.

Es vēlos darīt labu saviem draugiem un citiem cilvēkiem, bet kāpēc viņi to nesaprot vai nevēlas pieņemt?!
Ne jau vienmēr man izdodas - esmu tikai cilvēks-, bet es vēlos būt labs cilvēks.

Kas nav no brīvas gribas, tas nav uz labu.
Tāda doma ienāca prātā, par neko nedomājot.

Melnais un baltais pāriet. Es tomēr vēlos salātzaļu, koši dzeltenu un sarkanu. Ak, jā, un vēl oranžu!
Uh, cik labi!

Visu problēmu un risinājumu atslēga ir mīlestība.

Nu jau būs divi gadi, kad, pa naktīm guļot, ir ļoti caurs miegs. Pat esot nogurušai, vēloties gulēt un aizvērt acis, miegs ir plāns. Un dienās guļu tik cieši. Ja vien to varētu atļauties. Dienās taču ir citi darbi kā gulēšana.
Joprojām neizprotu, kāpēc tā.

Ok, pierunāju sevi - man nav iemesla baidīties!
:D

Viņš speciāli atbrauca pie manis. Īpaši mirkļi. Īpaši skati un sajūtas.
Viss nokārtosies mums par labu!

Lidoju!

• Cilvēkam jāizvēlas to, ko viņš vēlas, un jāaizmirst tas, ko nolēmis aizmirst, ļaujot aizmirst arī sevi pašu.
• (..) mocīja visas tās iedomas, kādas mēdz cilvēku piemeklēt, tuvojoties tam, ko viņš visvairāk vēlējies.
• Vistai ir brīv izraut spalvu plēsējputnam, kurš paplūkājis tās cālēnus.
• Viņi domā, ka viss radīts tikai un vienīgi cilvēkam, bet tam, ko cilvēks neredz vai nesaprot, nemaz nav jāpastāv!