Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju (I)
February 18th, 2008 (09:45 pm)
- Mēs ļoti reti pamanām, ka neparastais ir tepat līdzās.
- Mēs atsakāmies saprast, ka Dievs ir tur, kur mēs Viņam ļaujam ienākt.
- Īsta mīlestība ir pilnīgas atdošanās akts.
- Iespējams, ka mīlestība liek mums novecot pirms laika vai atgūt jaunību, kad tā jau pagājusi.
- Dzīvojot ir jāriskē.
- Dzīves brīnumu mēs izprotam tikai tad, kad ļaujam piepildīties necerētajam.
- Laime tikai retu reizi nāk kā svētība, parasti tā ir jāizcīna.
- Mēs pat nemanām, pa kuru laiku atnāk un aiziet dzīves brīnumainie mirkļi, līdz piepeši likteņa varenā roka dzīvi pārvērš kājām gaisā.
- Ja kāds skatās acīs, tad samelot vai kaut ko noslēpt nav iespējams.
- Atzīšanās mīlestībā. Mums nebija laika par to runāt, bet es varēju pierādīt, ka līdz mīlestībai vēl bija tālu.
- Protams, atdevei nav jābūt tūlītējai, taču mīlestība var izdzīvot tikai tad, ja pastāv kaut visniecīgākā cerība iekarot mīļoto cilvēku.
- Gudrais ir gudrs tikai tāpēc, ka mīl. Un muļķis ir muļķis tikai tāpēc, ka domā par iespēju mīlēt.
- Tiem, kuri mīl, ir jāmāk gan zaudēt, gan atrast.
- (..)- mīlēt nozīmē zaudēt kontroli.
Mhm. :)