Mazais princis
February 3rd, 2008 (02:18 pm)
- Pieaugušie paši nekad neko nesaprot, bet bērni nogurst, mūžīgi viņiem kaut ko skaidrodami.
- Kad noslēpums mūs pārāk satrauc, mēs neuzdrošināmies nepaklausīt.
- Taisni uz priekšu jau nevar nekur tālu aiziet...
- Ir skumji aizmirst draugu.
- Dažreiz ir vietā atlikt darbu uz vēlāku laiku.
- Vai zini... kad ir tik skumji, tad patīk saulrieti...
- Ja mīli puķi, kas atrodas tikai uz vienas no miljoniem zvaigžņu, tad pietiek palūkoties zvaigžņotajās debesīs, lai būtu laimīgs.
- Asaru pasaule ir tik noslēpumaina.
- No katra jāprasa tas, ko katrs spēj pildīt.
- Sevi tiesāt ir daudz grūtāk nekā citus.
- Ja gribam būt asprātīgi, tad reizēm gadās mazliet piemelot.
- (..) vai zvaigznes tik spoži mirdz tādēļ, lai katrs reiz varētu atrast savējo?
- Arī starp cilvēkiem ir vientulīgi,(..).
- Mēs pazīstam tikai to, ko pieradinām,- sacīja lapsa.-Cilvēkiem vairs nav laika neko iepazīt.
- Lūdzu... pieradini mani!
- Valoda ir nesaprašanās avots.
- (..): īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.
- Tev vienmēr jābūt atbildīgam par tiem, ko esi pieradinājis.
- Vienīgi bērni zina, ko viņi meklē,(..).
- Ūdens var būt labs arī sirdij...
- Un tomēr to, ko viņi meklē, var atrast vienā pašā rozē vai ūdens lāsē...
- Ja jūs esat ļāvuši sevi pieradināt, var gadīties, ka būs mazliet jāraud.
- Un, kad tu būsi samierinājies (jo cilvēki beigās arvien samierinās), tu būsi laimīgs, ka esi mani pazinis.
- Dažbrīd mēs esam izklaidīgi, un ar to pietiek!
